Militāro poligonu trūkums bremzē Baltijas valstis, norāda vācu ģenerālis

Militāro mācību poligonu trūkums Baltijas valstis kavē operatīvās sadarbības ar sabiedrotajiem uzlabošanu, paziņoja Vācijas Sauszemes spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Haralds Gante (Harald Gante).

“Mācību poligoni – tas bremzē visas trīs Baltijas valstis, jo to nav tik daudz. Tomēr šeit ir liels militārais potenciāls, tādēļ rodas jautājums, kā to saskaņot, kā organizēt, kā gūt labumu no tām vai citām mācībām,” Gante sacīja žurnālistiem, ceturtdien, 25.maijā apmeklējot Ruklas mācību poligonu Lietuvā.

Viņš piedalījās trīs Baltijas valstīs dislocēto sabiedroto bataljonu komandieru sanāksmē ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sauszemes spēku komandieriem.

Lietuvas Sauszemes spēku komandieris brigādes ģenerālis Artūrs Radvils (Artūras Radvilas) teica, ka apstākļi mācību norisei uzlabojas un

pieprasījums drīz būs apmierināts.

“Mācību apstākļi viņiem [sabiedroto kontingentam] ir ļoti svarīgi, jo, ierodoties ar lielākām apakšvienībām, viņi nevarēs te būt dīkstāvē,” teica Radvils.

Abi virsnieki uzsvēra, ka tikšanās mērķis bija uzlabot rīcības koordināciju un saskaņošanu, lai meklētu iedarbīgākus veidus, kā stiprināt NATO austrumu flanga, Baltijas valstu savaldīšanas un aizsardzības spējas.

“Šodien mēs runājām par mums visiem nozīmīgām jomām un uzzinājām, ka varam pastiprināt savus centienus sagatavošanās, mācību, loģistikas un arī infrastruktūras jomās, un galvenais mērķis bija mācīties vienam no otra,” sacīja Vācijas armijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka

Baltijas valstu aizsardzība Vācijai nav izvēle, bet gan pienākums.

Ģenerālmajors apliecināja, ka viņam nav sūdzību par uzņemošās valsts atbalstu: “Viss, ko Lietuva dara mūsu labā, ļauj mums izpildīt savu misiju, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lietuva var paļauties uz Lietuvā izvietoto [bundesvēra] brigādi,”

Nākamā tāda sanāksme “3+3” formātā ir ieplānota gada otrajā pusē. Radvils sacīja, ka tajā varēs apspriest katru brigādes pavēlniecības elementu plašākā formātā un to militārās vajadzības. Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, kā arī ir nolēmusi Lietuvā izvietot savu brigādi.

Latvijā daudznacionālo kaujas grupu vada Kanāda, savukārt Igaunijā – Lielbritānija. Latvijā, Ādažos, atrodas Baltijas valstīs lielākais militārais poligons, bet valsts plāno izveidot vēl lielāku poligonu Sēlijā.

Lasiet arī: BNN pēta | Landsberģis vēlas skaidrību un izsaka Berlīnei ultimātu

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas