Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas Seims devis zaļo gaismu 37 miljonu eiro kompensācijas izmaksai ebreju kopienai par nacisma un komunisma režīmu atņemtajiem īpašumiem, un likums stāsies spēkā janvārī.
Labojumus Likumā par labas gribas kompensācijām par ebreju reliģisko kopienu nekustamo īpašumu atbalstīja 72 deputāti, seši balsoja pret un divi atturējās. Faina Kukļanski (Faina Kukliansky), Lietuvas ebreju kopienas priekšsēdētāja BNN sacīja, ka lēmums ir simbolisks, tomēr ļoti nozīmīgs: «Neviens nevar atgriezt zaudētās dzīvības vai atjaunojot kopienu, kas reiz bija. Tomēr šis valdības lēmums par restitūcijām Lietuvas ebreju kopienai, kas cieta holokausta laikā, ir vajadzīgs un ir ļoti gaidīts.»
Lietuvā likums par kompensācijām ebreju kopienai tika pieņemts jau 2011.gadā, un paredzēja katram no holokausta cietušajam iespēju saņemt vienreizēju maksājumu. Taču līdz šim brīdim nebija atbilstoša mehānisma, kas ļautu iegūt kompensāciju par zaudēto īpašumu personām, kas Lietuvas pilsonību ieguvušas 2001.gada vai nav to izdarījušas. Citiem vārdiem, Lietuvai nebija likuma, kas ļautu iegūt kompensāciju par holokausta laikā iznīcināto bezmantinieku īpašumu, un tādēļ likuma izpilde apstājās.
Jaunie likuma labojumi ļaus novirzīt līdzekļus Labās gribas fondam, kas to izmaksās ebrejiem, kam tika atņemts īpašums, vai viņu mantiniekiem. Fonds varēs novirzīt piecus līdz desmit miljonu eiro, lai apmierinātu individuālos kompensācija pieteikumus.
Kompensācija tiks izmaksāta personām, kam nav bijusi likumīga iespēja atjaunot īpašumtiesības, un tai varēs pieteikties līdz 2023.gada beigām. Izmaksa notiks no 2024. līdz 2030.gadam.
Saskaņā ar Kukļanski teikto, kompensāciju summa neradīs Lietuvai finansiālu slogu, toties uzlabos starptautisko tēlu.
Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) no valdošās konservatīvās partijas Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti sacīja: «Ņemot vērā, cik daudz ebreji ir pārcietuši mūsu vēstures tumšākajās stundās, nekāda kompensācija neatgriezīs un neatsvērs zaudētās dzīvības un īpašumus.»
Bijušais premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) balsoja pret labojumiem likumā: «Mūsu frakcija tos neatbalsta. Mēs domājam, ka šis jautājums jau ir atrisināts. Nav skaidri ne šī lēmuma motīvi, ne patiesie iemesli.» Skvernelis arī piebilda, ka kompensācijas tādā gadījumā pienāktos arī lietuviešiem, kas cieta no nacistu un padomju režīmiem. Viņš sacīja: «Ja mēs uz to paskatītos šādi, kompensāciju izmaksa nekad nebeigtos.
Ja katra jaunā valdība sāks domāt, ka tai ir ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumus par kompensācijām, tad loģiski būtu, ka valdība var arī pieņemt lēmumu izmaksāt kompensācijas visiem tiem lietuviešiem, kuri pēc 1940.gada zaudēja savu īpašumus un nekādas kompensācija snav redzējuši.»
Tikmēr Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) stingri noturēja pozīcijas, norādot, ka labojumi likumā bija nepieciešami un ļaus atjaunot vēsturisko taisnīgumu. «Šī simboliskā summa ir paredzēta, lai vismaz daļēji atjaunotu taisnīgumu, un lai nodrošinātu Lietuvas ebreju kultūras un mantojuma saglabāšanu,» rakstīts labojumu paskaidrojumā. Šimonīte, kura neatlaidīgi virzīja labojumus, arī piebilda: «Tas ir morālais parāds, kas jāatzīst, un, cik vien iespējams, jāatdod.»
Premjerministre norādīja, ka labojumu saturs iepriekš tika apspriests ar Lietuvas ebreju kopienu un ebreju organizācijām ārvalstīs. Saskaņā ar viņas teikto, ebreju organizācijas ir mudinājušas jau iepriekšējos sasaukumus šo jautājumu risināt, bet tas vienmēr palicis aiz borta.
Šimonīte iepriekš ieteikusi, ka Viļnas Sporta pils varētu tikt pārveidota par Lietuvas ebrejiem veltītu memoriālu vai muzeju. Jautāta par šīs idejas virzību, premjerminstre norādīja, ka situācija nav vienkārša un to risināt ir vēl sarežģītāk nekā kompensāciju izmaksas jautājumu.
Lietuvas Seima lēmumu jau apsveikušas ASV.
«Šī likuma labojuma apstiprināšana ir svarīgs solis, lai atzītu holokausta radīto traģēdiju Lietuvā,»
teikts ASV vēstnieka Lietuvā Roberta Gilkrista (Robert Gilchrist) paziņojumā. Vēstnieks sacīja: «Savienoto Valstu valdība ar prieku sveic un atbalsta Lietuvas Seima lēmumu, kas risinās ilgstošās neskaidrības par kompensāciju izmaksu holokaustā cietušajai Lietuvas ebreju kopienai. Likuma labojumi papildina 2011.gadā sākto darbu, un rada iespējas ebreju dzīvei Lietuvā.»
Lietuva pirms 2.pasaules kara bija nozīmīgs ebreju kultūras, ekonomikas un intelektuālās dzīves centrs. Pirmskara gados ebreju skaits sasniedza 160 000 jeb 7% no Lietuvas populācijas. Viļņā atradās 106 sinagogas, un 40% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji, tādējādi Viļņa tika dēvēta arī par «ziemeļu Jeruzalemi». Pēc 1939.gada ebreju skaits Lietuvā pieauga līdz 250 000, galvenokārt bēgļu dēļ. Pēc Vācijas iebrukuma Lietuvā, nacisti iznīcināja teju 90% no Lietuvā dzīvojošajiem ebrejiem. 2022.gada vidū Lietuvā dzīvoja mazāk nekā 4000 ebreju.
Ebreju kopienas priekšsēdētāja uzskata, ka Lietuva var darīt vēl vairāk: «Es domāju, ka Lietuvai vēl ir ko darīt, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu. Daudzi ebrejiem piederējušie īpašumi ir atgriezti, un to uzturēšanu atbalsta ne tikai Lietuvas Kultūras mantojuma pārvalde, bet arī Lietuvas ebreju kopiena, lai gan ir apvidi, kuros vairs nav vietējās ebreju kopienas. Tādēļ mēs sagaidām lielāku atbalstu no valsts iestādēm.»
