Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonds Sodra ir paziņojis, ka gada trešajā ceturksnī vidējā alga pilnas slodzes darbiniekam sasniedza 1 989 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1 235 eiro “uz rokas”. Ņemot vērā inflāciju, kas gada otrajā pusgadā bija viencipara skaitlis, reālais darba algas pieaugums ceturksnī bija aptuveni septiņi procenti, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, norāda Sodra Statistikas, analīzes un prognozēšanas departamenta konsultante Kristīna Zitikīte (Kristina Zitikytė).
Tomēr daudzi šos skaitļus vērtē skeptiski.
“Ikreiz, kad kāds runā par vidējo algu, es dzirdu ļoti dažādus skaitļus. Acīmredzot tie ir atkarīgi no avota un dažādiem kritērijiem, kas tiek izmantoti. Kad es runāju ar vienkāršajiem cilvēkiem, es arvien biežāk dzirdu sūdzības par dzīves dārdzības pieaugumu,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas opozīcijas deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) no Zemnieku un zaļo savienības.
Tikmēr daļa “vienkāršo cilvēku”,
piemēram, Daiva Jasūniene (Daiva Jasiūnienė), nelielas Lietuvas dienvidu pilsētiņas Varēnas iedzīvotāja, kura, lai gan ir neliela veikala īpašniece, strādā par taksometra vadītāju, lai papildus nopelnītu dažus simtus eiro, par statistiku smejas: “Ak, pārstājiet man stāstīt anekdotes! Šeit, Varēnā, aptuveni 80% cilvēku iztiek ar oficiālo minimumu (840 eiro 2023.gadā pirms nodokļu nomaksas, 633 eiro “uz rokas”). Tie, kas saņem vairāk nekā tūkstoti (eiro), strādā pašvaldībā, arī ārsti slimnīcā un daži skolotāji,” viņa pārliecinoši stāsta aģentūrai BNN.
Tomēr Sodra uzstāj, ka, ņemot vērā to, ka trešajā ceturksnī algas “uz rokas” sasniedza 1235 euro, to gada kāpums bija 12% jeb 119 euro.
Saskaņā ar Sodra datiem septiņi no desmit nodarbinātajiem ceturksnī guva ienākumu pieaugumu, divi no desmit – bez būtiskām izmaiņām, bet viens no desmit – samazinājumu.
Runājot par tautsaimniecības nozarēm, visstraujākais darba ienākumu pieaugums bija vērojams būvniecībā, kur tie palielinājās par 19% jeb 140 eiro.
Tomēr, patiesību sakot, būvniecības nozare valstī joprojām ir viena no vismazāk caurskatāmajām nozarēm, kurā darba algas tiek maksātas “aploksnēs”.
“Mūsu būvlaukumā gandrīz trešdaļa strādnieku ir migranti,
no kuriem daži vēl tikai kārto darba atļaujas vai arī viņiem to vispār nav. Es pats esmu pārsūdzējis Lietuvas Migrācijas departamenta lēmumu, kas paredz man piespiedu kārtā atstāt valsti. Oficiāli es nevaru šeit strādāt, bet man nav citas izvēles – man paveicās, ka esmu atradis darba devēju, kurš mani pieņēma darbā un atļāvās man maksāt algu “aploksnē”. Protams, lietuviešu celtnieks nekad nepiekristu strādāt par tādu algu, kādu saņemu es,” aģentūrai BNN sacīja Arams – patvēruma meklētājs no Armēnijas.
Arī vides ministrs Simons Gentvils (Simon Gentvilas) ir norādījis, ka “ēnu” jautājums valsts būvniecības nozarē joprojām ir jutīgs.
“Mēs redzam satraucošus Valsts ieņēmumu inspekcijas datus, ka puse būvniecības nozares joprojām ir “ēnā”. Tas ir dīvaini, bet vidējā alga būvniecības nozarē ir zemāka nekā valstī; statistiski viena septītā daļa būvniecības nozarē strādājošo pelna mazāk par minimālo algu. Tas ir nepārprotams pierādījums tam, ka “ēnu ekonomika” plaukst,” nesen norādīja ministrs.
Statistiski pieauga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbinieku algas – vidēji par 16%.
Pēc Zitikītes teiktā, finanšu un apdrošināšanas nozarē darba ienākumi palielinājās par aptuveni 14% un “uz rokas” gada trešajā ceturksnī sasniedza aptuveni 1700 eiro.
Lietuvas kopējais darbaspēks trešajā ceturksnī bija 1,35 miljoni, un nodarbināto skaits turpināja samazināties tikai divās nozarēs – tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, norādīja Sodra. Piemēram, mēbeļu un koksnes ražošanā nodarbināto skaits samazinājās par aptuveni 10%.
Aģentūra norādīja, ka gada sākumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, par aptuveni 14% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu. Saskaņā ar Sodra datiem 1.novembrī bija 78 000 bezdarbnieka pabalstu saņēmēju.
“Šis pieaugums bija vērojams visās vecuma grupās, bet visizteiktākais tas bija gados jaunāko darba tirgus dalībnieku vidū, proti, jauniešu vecumā līdz 30 gadiem. Bezdarbnieka pabalstu saņēmēju rindas papildināja cilvēki, kas strādā apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, viesnīcās un restorānos, kā arī administratīvajās un apkalpojošajās sfērās,” teica Zitikīte.
Lielākā daļa bezdarbnieka pabalstu saņēmēju dzīvo Zarasu, Ignalinas, Raseiņu un Rokišķu rajonos.
Sodras pārstāve arī atzīmēja, ka starpība starp visvairāk un vismazāk pelnošajiem iedzīvotājiem samazinās.
“Tas bija saistīts ar straujo minimālās mēnešalgas pieaugumu. Vismazāk pelnošo darba ņēmēju algas gada laikā palielinājās par 14%, bet visvairāk pelnošo – par 10%. Tas noveda pie starpības samazināšanās, taču summas “uz rokas” ir atšķirīgas,” sacīja pārstāve.
Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, Lietuva ar šo rādītāju nevar lepoties – lielāka atšķirība starp lielākajiem un mazākajiem ienākumiem ir tikai Bulgārijā un Rumānijā.
Sodra aplūkoja arī atšķirības starp vīriešu un sieviešu ienākumiem. Šajā jomā nav daudz labu ziņu – situācija mainās lēnām. Saskaņā ar iestādes datiem trešajā ceturksnī vīriešu algas bija par 14% lielākas nekā sieviešu. Vīrieši vidēji nopelnīja 1314 eiro, sievietes – 1158.
Atšķirība starp algām galvaspilsētā Viļņā un reģionos joprojām ir liela – vidējā alga Viļņā ir par aptuveni 43% lielāka nekā reģionos. Septembrī vidējā alga Viļņā bija 2291 eiro, bet pārējās pašvaldībās – vidēji 1602 eiro pirms nodokļu nomaksas. Starpība “skaidrā naudā” ir 377 eiro.
Pēc Sodras domām, šo plaisu ietekmē gan demogrāfiski, gan ekonomiski iemesli – cilvēki darbspējīgā vecumā aizbrauc no reģioniem uz Viļņu labākas algas meklējumos, savukārt tie, kas vēlas palikt reģionos, saskaras ar darba vietu trūkumu.
Citas interesantas tendences ir multimiljonāru skaita pieaugums valstī.
Žurnāls TOP nesen paziņoja, ka Lietuvā ir trīs jauni miljardieri: Toms Okmans (Tomas Okmanas) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas), Tesonet līdzdibinātāji, un Darjus Mockus (Darius Mockus), MG Grupė prezidents.
Saskaņā ar žurnāla datiem Lietuvas bagātākais cilvēks 2023.gadā ir Ģedimins Žiemelis (Gediminas Žiemelis), Avia Solutions Group valdes priekšsēdētājs, kura īpašumu vērtība ir 2,45 miljardi eiro. Viņš bija Lietuvas bagātākais cilvēks arī 2022.gadā.
Arī Lietuvas Sociālo pētījumu centrs ir novērojis pieaugošu kapitāla koncentrāciju valsts bagātāko iedzīvotāju slāņos, tomēr daži analītiķi brīdinājuši, ka pēdējā laikā, iespējams, ir cietusi sabiedrības vidusslāņa attīstība.
