Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Līdzīgi kā viņa leģendārais vectēvs, arī pašreizējais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsberģis), valdošās Tēvzemes savienības – LKD (TS-LKD) līderis, vienmēr ir ienīdis Krieviju, taču viņa šonedēļ sniegtā apokaliptiskā intervija Lietuvas ziņu aģentūrai Elta izsauca izbrīnu. Ministrs brīdināja, ka Krievijas karš pret Eiropu var būt nenovēršams.
“Varbūt pēc desmit gadiem, varbūt pēc pieciem gadiem, varbūt pēc dažiem gadiem. Man ir ļoti grūti pateikt. Bet – es to jūtu un ļoti skaidri saprotu – mums, iespējams, ir ļoti maz laika,” viņš teica intervijā, uzsverot, ka šāds karš nāks, ja karš, kas plosās Ukrainā, beigsies bez Maskavas “pilnīgas sakāves”.
“Ja, kā mēs redzam, Ukraina būs spiesta sākt vienoties, pasaulei, it īpaši tām daļām, kas atrodas tuvu Ukrainai, būs jāsāk gatavoties jaunam karam…” – viņš ir pārliecināts.
Dzirdot to, ko Landsberģis nosauca par “drūmu scenāriju Eiropai”,
daži Lietuvas parlamentārieši uztvēra brīdinājumus ar zināmu piesardzību.
“Pēkšņi (Landsberģis) sāka runāt kā opozīcijas pārstāvis. Iespējams, viņš dzirdēja kaut kādas čalas aizkulisēs pasākumā, kurā viņš piedalījās. Mēs nepārtraukti atgādinām, ka mums aizsardzības jomā ir jādara daudz vairāk,” aģentūrai BNN sacīja demokrātu savienības Par Lietuvu līderis Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kas ir viens no skaļākajiem parlamentārās opozīcijas pārstāvjiem.
Tikmēr valdošās TS-LKD parlamenta deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) aģentūrai BNN sacīja, ka ārlietu ministrs izvēlējies tik skarbus vārdus, lai atspoguļotu “saspringto situāciju” pasaulē.
“Viņa raizes ir pilnīgi saprotamas. Mēs redzam, ka agresora (Krievijas) spēki frontes līnijās nemazinās, gluži otrādi – tie pieaug. Valsts ekonomika šobrīd tiek veidota tā, lai kalpotu militāriem mērķiem,” uzsver Skritulsks.
Landsberģis uzstāj, ka jebkādas sarunu vešanas ar Krieviju bez tās pilnīgas atkāpšanās no okupētajām teritorijām, tostarp Krimas, būtu liela kļūda.
Ministrs arī saka, ka viņam “nav saprotama” diplomātiskajos gaiteņos arvien skaļāk dzirdamā retorika par nepieciešamību nākotnē, veidojot jaunu Eiropas drošības struktūru, runāt ar Krieviju.
“Krievija sāka karu ar 200 000 karavīru, kas masveidā tika izvietoti netālu no Ukrainas. Šodien Krievijas karaspēks ir vismaz divreiz lielāks. Plāni, par kuriem viņi ir paziņojuši, lai reformētu armiju, šķiet, īsti. Tā nav viņu tradicionālā propaganda. Militārā reforma ir vērsta pret NATO un pret mums,” intervijā uzsvēra Landsberģis, aicinot Lietuvu
radikāli pārdomāt savu aizsardzību un būtiski palielināt militāros izdevumus.
“Lai gan mēs atbalstām Ukrainu un tā ir viena lieta, kas vieno mūsu valsti, mēs neuzdrošināmies runāt par to, cik lielā mērā tas viss ir tieši saistīts ar mūsu drošību,” sacīja Landsberģis, piebilstot, “es domāju, ka Lietuvai ir aktīvi jādomā par pārmaiņām drošības koncepcijā un drošības piramīdā, kas tika veidota pirms 30 gadiem.”
Intervijā viņš norādīja uz iespēju, ka ASV nākotnē varētu mainīt savas intereses un saistības Eiropā.
“ASV joprojām ir, un arī turpmāk būs būtisks mūsu drošības balsts. Taču mums būtu labāk jāizprot ASV mainīgās intereses un jāspēj uz tām reaģēt,” uzsvēra Landsberģis.
Tikmēr parlamenta deputāts Vītauts Mitals (Vytautas Mitalas), kurš pārstāv mazākuma partneri TS-LKD vadītajā koalīcijā – Brīvības frakciju, ministra teikto noniecināja.
“Ja ministrs (Landsberģis) patiešām saskatītu dramatiskas pārmaiņas starptautiskajā telpā un būtiski pieaugošus eksistenciālus draudus Lietuvai, viņš noteikti būtu to minējis koalīcijas partneriem. Taču šonedēļ notikušajā koalīcijas padomē viņš to vispār nepieminēja, lai gan sanāksme ilga divas stundas,” Žinių radio sacīja deputāts, piebilstot, ka, viņaprāt, drošības situācija pēdējā laikā nav krasi mainījusies.
“Drošības situācija, man šķiet, neatšķiras no tās, kas bija vakar un aizvakar. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi notikumiem Ukrainā, veicam visus nepieciešamos pasākumus un gaidām Aizsardzības ministrijas rīcību,” sacīja Mitals.
BNN ziņoja, ka Lietuvas Seims nesen pieņēma likumu paketi, kas vērsta uz aizsardzību un civilo pretošanos.
Ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētājs Laurins Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) aģentūrai BNN sacīja, ka valsts aizsardzības un civilās pretošanās jautājumi ir konservatīvo un liberāļu koalīcijas galvenā prioritāte, taču atzina, ka ne viss ir izdarīts.
Seims joprojām apspriež grozījumus Kara stāvokļa likumā,
kas paredz valstī izveidot vispārēju aizsardzības sistēmu, katrā pašvaldībā izveidojot komandpunktus.
Saskaņā ar plānu visās 60 pašvaldībās būtu 60 komandpunktu, kas vadītu 28 000 aktīvo rezervistu un aptuveni 70 000 rezervistu, kuri risinātu ar drošību saistītus ārkārtas gadījumus valstī. Paredzams, ka komandpunkti kompensēs personāla iztrūkumus valsts armijā.
Pagaidām Lietuva paļaujas uz saviem pastiprinātajiem bruņotajiem spēkiem – pašreizējā Seimam iesniegtajā iesaukšanas reformas projektā nav paredzēta vispārējā iesaukšana visiem vīriešiem vai obligātais militārais dienests sievietēm.
Lietuvas Nacionālās aizsardzības padome (VGT) 6.novembrī sasauca sanāksmi un apstiprināja Nacionālās aizsardzības plānu, kas paredz nodrošināt bruņotu aizsardzību, valsts mēroga mobilizāciju un neapbruņotu civilo pretošanos valsts drošības apdraudējuma gadījumā.
Atgādinām, ka 2022.gada jūlijā Seima politiskās partijas parakstīja vienošanos par nacionālās drošības un aizsardzības stiprināšanu, kurā apņemas pastāvīgi palielināt karavīru skaitum, kuri dienē pamata militārajā dienestā. Tomēr šī vienošanās neparedz vispārēju iesaukšanu armijā.
Šonedēļ Landsberģis iestājās par vispārējo iesaukšanu karadienestā.
Lai palielinātu valsts aizsardzības spējas, valdošā TS-LKD ir reģistrējusi arī grozījumus Ieroču un munīcijas kontroles likumā, kas, ja tos pieņems, dos tiesības iesaucamajiem, kuri ir izgājuši militāro pamatapmācību, iegādāties un turēt automātiskos ieročus līdz 60 gadu vecumam.
Šonedēļ Kasčūns paziņoja, ka “tuvāko gadu laikā” tiks iegādātas pretdronu sistēmas, kas ļautu neitralizēt modernus dronus, piemēram, tādus, kādus Krievija izmanto karā pret Ukrainu.
Pēc viņa teiktā, Lietuvas iegādātās sistēmas varēs veikt gan izlūkošanas, gan uzbrukuma funkcijas.
Lietuvas Aizsardzības ministrija no ASV plāno iegādāties Switchblade 600 kaujas dronus par 45 miljoniem eiro. Turklāt nākamā gada budžetā dronu un pretdronu sistēmu iegādei ir atvēlēti gandrīz 13 miljoni eiro.
Kopumā nākamgad Aizsardzības ministrija plāno veikt iepirkumus 954 miljonu eiro vērtībā.
