Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Līdz Lietuvas prezidenta vēlēšanām ir palicis mazāk nekā mēnesis, un visi astoņi kandidāti dara visu iespējamo, lai izceltos un veicinātu savu kampaņu. Kāda ir kandidātu nostāja dažos aktuālos jautājumos, piemēram, par tā sauktā aizsardzības nodokļa ieviešanu vai krievu valodas apguvi Lietuvas skolās?
Tiesību zinātņu profesors un bijušais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims (Dainius Žalimas) aģentūrai BNN sacīja, ka līdz šim, lemjot par valsts aizsardzības prioritātēm, viņš ir piedzīvojis tikai “haosu”.
“Tikai pēdējā laikā jautājumi gūst skaidrākas aprises – es runāju par lēmumu attiecībā uz NATO vadīto pretgaisa aizsardzību, pagājušā gada lēmumu veidot Lietuvas armijas divīziju (Valsts aizsardzības padome pagājušā gada maijā apstiprināja priekšlikumu līdz 2030.gadam izveidot Lietuvas armijas divīziju – L.J.), Vācijas karaspēka izvietošanu un Strēlnieku savienības iesaistīšanu valsts aizsardzībā un tās stiprināšanā…
Man, kā liberālam cilvēkam un politiķim, nodokļu paaugstināšana – arī aizsardzībai – šķiet ekstrēms pasākums,
īpaši vēlēšanu gadā. Atklāti sakot, es nedomāju, ka tas ir reāli (pieņemt likumu par aizsardzības nodokli – L. J.), varbūt tas varētu notikt gada beigās, pēc vēlēšanām,” sacīja Žalims.
Pēc viņa teiktā, Lietuva vēl ir atlikušas pāris aizņemšanās iespējas valsts aizsardzības stiprināšanai. Taču, ja tiks ieviests aizsardzības nodoklis, tam būtu jānāk no nodokļiem, kas tiek iekasēti no lielākas peļņas, uzskata Žalims.
“Mēs redzam, ka Lietuvas uzņēmēji lielākoties atbalsta nodokļa palielināšanu par vismaz vienu procentpunktu, taču iniciatīvai būtu jānāk arī no valdības un Finanšu ministrijas puses,” saka prezidenta amata kandidāts.
Deputāts Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), kurš ir labi zināms saviem nekaunīgajiem izteikumiem un izvairīšanos no apsūdzībām antisemītismā (viņš noliedz jebkādu pārkāpumu šajā sakarā – L.J.), aģentūrai BNN teica: “Mūsu pašreizējās saistības ir pietiekamas, lai apmierinātu mūsu aizsardzības vajadzības. Mums tikai jānodrošina, lai mūsu iepirkumi aizsardzības jomā būtu pārredzami un efektīvi. Pēc, teiksim, četriem gadiem drošības situācija, iespējams, būs citādāka – es domāju, labāka –, tāpēc visiem pārspīlētajiem priekšlikumiem par lielākiem izdevumiem mūsu aizsardzības nozarei nebūs jēgas. Es ceru, ka tas tā būs.”
Pēc viņa teiktā, to, ka iepirkumi aizsardzības jomā ne vienmēr tikuši veikti, kā pienākas,
liecina aizsardzības ministra Arvīda Anušauska (Arvydas Anušauskas) atkāpšanās no amata, kurš apgalvoja, ka ir saskāries ar “rupjas iejaukšanās gadījumiem publiskajos iepirkumos” un ka tad, kad viņš “aizvēra durvis” uzņēmumiem, kas centās uzpirkt ministrijas darbiniekus, tie atrada “atvērtas durvis Seimā”.
Tomēr vēlāk viņš atkāpās no teiktā.
Opozīcijas partijas “Demokrātiskā savienība “Par Lietuvu”” kandidāts uz Lietuvas prezidenta amatu Ģiedrims Jeglinsks (Giedrimas Jeglinskas) aģentūrai BNN sacīja, ka Lietuvas nodokļu iekasēšanai jābūt efektīvākai.
“Mēs esam līderi Eiropas Savienībā PVN neiekasēšanā,
katru gadu netiek iekasēti aptuveni divi miljardi eiro, kas tiek atstāti pagrīdē. Tāpat ir iespējams apsvērt ienākumu nodokļa, akcīzes nodokļa palielināšanu un aizņemšanās iespējas. Tomēr pirms nodokļu paaugstināšanas mēs gribētu redzēt konkrētas valdības prioritātes, plānotās iegādes aizsardzības jomā. Pagaidām es to neredzu,” uzsvēra Jeglinsks.
Ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) un galvenās valdošās partijas, “Tēvzemes savienības-LKD”, prezidenta amata kandidāti šim rakstam nebija iespējams sazināties.
Šimonīte ir teikusi, ka iespējamie finansējuma avoti varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pārskatīšana, progresīvo likmju ieviešana, PVN, ienākumu nodokļa paaugstināšana. Viens no variantiem ierosina “sadalīt slogu ar pašvaldībām”, proti, samazināt nodokļu ieņēmumu daļu, ko centrālā valdība dala ar pašvaldībām.
Pēc premjerministres domām, 3% no IKP ir bāzes prasība aizsardzībai, bet papildu investīcijas varētu finansēt, aizņemoties.
Valdība plāno aprīlī paziņot konkrētus priekšlikumus.
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kurš kandidē uz savu otro pilnvaru termiņu, ir paziņojis, ka Lietuvā aizsardzības nodokli varētu ieviest 2025.gadā, uzsverot, ka valstij vispirms “jāizmanto aizņemšanās iespējas”.
Darba partijas prezidenta amata kandidāts Andrjus Mazuronis (Andrius Mazuronis) neatbildēja uz BNN jautājumu, taču viņš ir teicis, ka
viņa partija iebilst pret ideju, ka aizsardzības jomu varētu finansēt ar jauniem nodokļiem.
“Pašreizējais ekonomiskais konteksts ir diezgan sarežģīts un tikai pasliktinās. Galu galā mēs uzskatām, ka šādi lēmumi būtu jāpieņem jaunievēlētajam valsts vadītājam, kurš ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Tagad šīs diskusijas un iniciatīvas, šķiet, ir daļa no priekšvēlēšanu procesa,” viņš tika citēts.
Arī Igns Vēgēle (Ignas Vėgėlė), neatkarīgais kandidāts, kuru šomēnes atbalstīja galvenā opozīcijas partija “Lietuvas zemnieki un zaļie” (LVŽS), ir paziņojis, ka ir pret jebkādiem papildu nodokļiem un to palielināšanu. Taču viņš šim rakstam nebija sasniedzams.
Prezidenta amata kandidāts Eduards Vaitkus (Eduardas Vaitkus) aģentūrai BNN sacīja, ka “Lietuva 10% no sava budžeta tērē karam Ukrainā”, kas ir apšaubāms apgalvojums.
“Pēdējo trīs gadu laikā šī summa ir pieaugusi par 80%, bet mēs nejūtamies drošāk.
Tikmēr pēdējā gada laikā NATO dalībvalstis savai aizsardzībai ir tērējušas 20 reižu vairāk nekā Krievija, bet arī to drošības sajūta neuzlabojās. Lietuva nevar justies drošībā, ja tās kaimiņi nejūtas droši,” sacīja Vaitkus.
Lietuvas Augstākā vēlēšanu komisija (VRK) nolēma neiekļaut Vaitkusa vēlēšanu programmu savā publikācijā, kurā tika prezentēti prezidenta amata kandidāti, norādot, ka daži viņa izteikumi ir vērsti pret Lietuvas starptautiskajām saistībām, tostarp dalību NATO, un to mērķis esot bijis izplatīt neuzticību Ukrainas pilsoņiem un bez jebkāda juridiska pamata saukt varas iestādes par nodevējām. Saskaņā ar VRK sniegto informāciju Vaitkus ir pārstrādājis savu programmu, bet nav izņēmis tās daļas, kurām komisija pievērsa uzmanību.
Ideju par aizsardzības nodokli pagājušajā gadā izvirzīja
toreizējais Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs un tagadējais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) pēc tam, kad Valsts prezidenta kanceleja kritizēja 2024.gada aizsardzības budžetu par to, ka tajā nav paredzēti līdzekļi Valsts aizsardzības padomes apstiprinātajam plānam izveidot Lietuvas bruņoto spēku sauszemes divīziju.
Jautāts par krievu valodas mācīšanu skolās, Žalims sacīja, ka valsts mazākumtautību skolās ir jāturpina mācīt krievu valodu kā dzimto valodu daļai skolēnu, bet ilgtermiņā ir jānotiek pārejai uz lietuviešu valodu.
“Pakāpeniski, nevis radikāli,” viņš uzsvēra.
Jeglinsks par šo tēmu teica: “Krievu valoda var palikt kā izvēles valoda starp citām svešvalodām. Tomēr priekšroka būtu jādod angļu, franču, vācu un citām Rietumu pasaules valodām.”
Piekrītot Žemaitaitis sacīja, ka mazākumtautību skolās katru gadu vajadzētu samazināt krievu valodas stundu skaitu.
“Mums būtu jātiecas uz to, ka pēc desmit gadiem visi mācību priekšmeti tiktu mācīti lietuviešu, nevis krievu valodā, tātad, ideālistiski pirmklasnieki, tad lietotu tikai lietuviešu valodu.
Taču kā otrā vai trešā valoda krievu valoda varētu palikt,”
sacīja Žemaitaitis.
Visi prezidenta amata kandidāti, kurus uzrunāja BNN, pauda stingru atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un tās Viļņas biroja darbības turpināšanai, ko vada Svjatlana Cihanouska. Tikai Žemaitaitis apgalvoja, ka viņš ir “kategoriski pret to”.
“Baltkrievijas opozīcijai ir jāstrādā valstī (Baltkrievijā), nevis ārpus tās, neizmantojot Lietuvas nodokļu maksātāju naudu. Ja mēs esam tik jauki un vēlamies būt zināmi kā demokrātijas eksportētāji, tad, iespējams, mums vajadzētu atļaut visiem Āfrikas valstu opozīcijas spēkiem atvērt un uzturēt savus birojus Viļņā,” teica prezidenta amata kandidāts.
Jaunākā aptauja liecina, ka pašreizējais prezidents Gitans Nausēda turpina būt pārliecinošs līderis.
Viņa atbalsts marta beigās, salīdzinot ar pirms mēneša veikto aptauju, pieauga par četriem procentpunktiem, un sasniedza 44,4%. Vēgēle guvis aptuveni desmitās daļas vēlētāju atbalstu (9,4%), kas ir mazāk nekā pirms mēneša (11,1%). Šimonīti, kura prezidenta vēlēšanās cenšas uzvarēt otro reizi, atbalsta 5,8% vēlētāju, kas ir mazāk nekā pirms mēneša (9,1%). Žemaitaiti par prezidentu vēlētos redzēt 4,6% respondentu. Eduardu Vaitkus atbalsta 3,9%, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2,8% februārī. Mazuroņa atbalsts ir 2,6%, un tas nav mainījies salīdzinājumā ar februāri. Nākamais rangā ir Žalims, kuru gan martā, gan februārī atbalstīja 2,1%. Jeglinski atbalsta 1,1%, kas ir mazāk nekā februārī, kad tas bija 2,4%.
