Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Arvien skaļāki trauksmes zvani izskanēja pagājušajā svētdienā, 11.septembrī, Lietuvas prezidenta Gintana Nausēdas (Gitanas Nausėda) tikšanās laikā ar valsts rietumu un Baltijas jūras piekrastes pašvaldībām.
Tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi jautājumi, bet tieši Palangas mērs Šarūns Vaitkus (Šarūnas Vaitkus) skaļi izteica ne tikai savas, bet arī pārējo pilsētas mēru pamatotās bažas.
«Situācija ir īpaši sarežģīta,» norādīja Palangas mērs. «Inflācijas sekas un elektroenerģijas cenu kāpums mūsu reģionā un kūrortos ir pārāk sāpīgs un katastrofāls.»
Arī citu pilsētu mēri atzina, ka pašvaldību kase ir kļuvusi «tukšāka» līdz ar pieaugošajiem rēķiniem, un tām ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk rast risinājumu esošajai situācijai.
Uz to, cik patiesībā ir slikta situācija, norāda Palangas centra viesnīcas 22 000 eiro lielais elektrības rēķins.
Palangas ūdens apgādes uzņēmuma Palangas ūdens situācija ir īpaši satraucoša, jo par elektrības rēķinu augustā uzņēmumam ir jāmaksā 200 000 eiro.
Pagājušā gada jūlijā uzņēmumam bija jāmaksā 3 000 eiro, bet šī gada augusta rēķins ir lielāks nekā visa 2021.gada kopējais elektrības rēķins.
«Skatoties uz pēdējo saņemto elektrības rēķinu, uzņēmumam šogad būs nepieciešami divi miljoni eiro, kuru mums nav. Mums būs jāpaaugstina ūdens apgādes cena. To, cik lielā mērā, vēl nevar pateikt. Mēs esam atcēluši dažus ūdens un notekūdeņu infrastruktūras uzlabošanas projektus. Bet, neskatoties uz to, mums tāpat būs jāņem bankas kredīts, lai uzturētu mūsu apgrozāmo kapitālu,» uzņēmuma direktors Virgilijs Beržanskis (Virgilijus Beržanskis) pavēstīja BNN.
Savukārt Palangas mērs pastāstīja BNN, ka gada laikā lielai daļai viesnīcu elektrības cenas ir pieaugušas pat par 800%, un Palangas viesnīcas neesot izņēmums. Tā rezultātā daudzi ēdināšanas, izmitināšanas, SPA un ārstniecības uzņēmumi ir uz maksātnespējas sliekšņa.
«Daudzi šobrīd atrodas izdzīvošanas režīmā. Sanatorijas, viesnīcas, restorāni un kafejnīcas ir iedzītas pilnīgā izmisumā un valda absolūta nenoteiktība, ko izraisa neparedzamie elektrības rēķini, un nav iespējams saplānot vai kontrolēt izdevumus. Tādējādi nav arī iespējams saplānot mēneša vai pusgada izdevumu un ienākumu budžetu, kā arī nav iespējams ieplānot, cik jaunus darbiniekus varētu pieņemt darbā,» sacīja Palangas mērs.
«Ja šī nenoteiktība turpināsies, tad ir gaidāms liels uzņēmumu darbības apturēšanas vilnis, un viesnīcu un restorānu darbinieki kuplā skaitā pievienosies bezdarbnieku rindām, kas valstij būs jāatbalsta,» paredz Vaitkus.
Palangas pašvaldība apgalvo, ka augstās gāzes un elektrības cenas kopā ar pieaugošo inflāciju ir sadārdzinājušas svarīgo pakalpojumu izmaksas tiktāl, ka tā rezultātā var netikt nodrošināta dažu pakalpojumu nepārtrauktība vai to esošais apjoms var samazināties.
«Mēs jau kādu laiku apsveram dažādus taupības pasākumus. Atsevišķās vietās pilsētā esam samazinājuši apgaismojuma intensitāti, taču pilnībā atstāt tumsā kūrortpilsētu nav iespējams, bet vēlā rudenī un ziemā nav iespējams izslēgt apgaismojumu bērnudārzos vai skolās,» stāsta mērs.
Vaitkus uzskata, ka valstij ir jārīkojas nekavējoties un jāizveido mehānisms, kas palīdzēs uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem izdzīvot nākamos dažus mēnešus, kamēr norisinās intensīvs elektroenerģijas «karš».
Kā jau iepriekš BNN ziņoja, pēdējo sešu mēnešu laikā to Lietuvas uzņēmumu skaits, kas ir uzsākuši maksātnespējas procesu, ir palielinājies 1.7 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vadoties pēc Lietuvas Statistikas departamenta publicētajiem datiem.
Tāpat arī ir divkāršojušies uzsāktie maksātnespējas procesi saimnieciskās darbības un ēdināšanas nozares uzņēmumos. Ja pagājušā gadā kopējais skaits bija 33, tad šogad tas jau ir 61 uzņēmums.
«Ņemot vērā enerģētikas krīzi, valsts atbalsta un inflācijas pārvaldības pasākumu kopums ir jāsniedz arī pašvaldībām un to uzņēmumiem, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus,» uzsver Vaitkus.
Lietuvas prezidents sanāksmē norādīja, ka valstij ir jāīsteno aktīva un gudra ekonomiskā politika.
«Bez aktīvas pašvaldību līdzdalības ir grūti iedomāties investīciju un produktivitātes veicināšanu valsts mērogā. Pašvaldības šodien saskaras ar nopietniem izaicinājumiem projektu izmaksu pieauguma dēļ, un valdība ne vienmēr var tām palīdzēt. Reģionu iedzīvotājiem nepieciešamie projekti nedrīkst tikt iesaldēti – tie ir jāīsteno nepārtraukti, piešķirot pašvaldībām lielāku finansiālo autonomiju un stimulus darboties,» uzsvēra prezidents.
Lietuvas prezidents pagājušā gada decembrī iesniedza Lietuvas Seimam grozījumus konstitucionālajā likumā, par iespēju pašvaldībām aizņemties lielākus līdzekļus investīciju projektiem, īpaši vērstiem uz efektīvāku enerģiju.
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja šo likumprojektu, un šobrīd paralēli tiek gatavota papildus versija. Lai konstitucionālā likuma grozījumi stātos spēkā no nākamā gada sākuma, Seimam tie jāpieņem trīs mēnešu laikā.
Tomēr Nausēda uzsvēra, ka budžeta deficīts nedrīkst apdraudēt valsts finanšu stabilitāti.
Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz nelabvēlīgajiem faktoriem, ir jāturpina palielināt minimālo mēnešalgu, ar nodokļiem neapliekamo minimumu, sociālos pabalstus un bērnu naudu.
Vēl viens būtisks jautājums, ko tikšanās laikā izvirzīja mēri, bija pašvaldību iespēja aizņemties, jo īpaši pašvaldību kases palielināšanai. Daudzas pašvaldības vēlas, lai likumdevējs Lietuvas Seims virzītu uz priekšu tik daudz apspriesto iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokli, kas pašlaik vēl tiek izskatīts Seimā.
Likuma pieņemšanas gadījumā pašvaldībām tiktu piešķirti lielāki resursi. Tomēr valdošā partija Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti esot pret iedzīvotāju nekustāmā īpašuma nodokļa ieviešanu, argumentējot, ka šobrīd tam nav īstais laiks.
Tikmēr Klaipēdas mērs Vitauts Grubliausks (Vytautas Grubliauskas) lūdza prezidentam nodrošināt, lai Klaipēdas Universitātē tiktu atjaunota savulaik atceltā skolotāju sagatavošanas programma.
