Ne tikai Latvijai pedagogu algas ir «sāpīgs jautājums» – gandrīz visā Eiropas Savienībā (ES) skolotāji jūtas nenovērtēti valdības un sabiedrības acīs, tostarp arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Starp Baltijas valstīm Latvijā pagaidām ir viszemākā minimālā alga pedagogiem, taču vai tiešām kaimiņos skolotājiem «zāle ir zaļāka», pēta BNN.
Ne pirmo gadu valdības dienas kārtībā ir pedagogu atalgojumu sistēma – pēdējos gados, tostarp arī Covid-19 pandēmijas laikā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācija (LIZDA) vairākkārtīgi ir draudējusi ar streiku, ja valdība neizpildīs skolotājiem dotos solījumus. Līdz šīm valdībai ir izdevies novērst pedagogu streikus, taču izskatās, ka šogad nedz valdībai, nedz sabiedrībai neizdosies izvairīties no tā.
Iepriekš jau ziņots, ka LIZDA pieņēmusi lēmumu aprīļa beigās trīs dienas streikot, jo «valdība tā arī nav izpildījusi dotos solījumus un spēkā esošos normatīvos aktus» saistībā ar pedagogu atalgojuma sistēmu. Situāciju padara sliktāku fakts, ka medicīnas darbinieki plāno pievienoties skolotājiem šajā protesta gājienā.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga publiskajā telpā uzsvērusi, ka «šoreiz streiks notiks neatkarīgi no tā, vai pedagogu prasības tiks izpildītas vai nē». Streiks varētu nenotikt tikai tādā gadījumā, ja valdība «atkal pēdējā brīdi piedāvātu kādu risinājumu, jo tādā gadījumā zustu tiesiskais pamats gājiena rīkošanai». Informāciju par streiku arodbiedrība plāno precizēt tuvāko nedēļu laikā.
Jāpiebilst, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar pedagogu neapmierinātību ar atalgojuma sistēmu un draudiem streikot. Piemēram, tūkstošiem skolu Anglijā un Velsā tika slēgtas pēc tam, kad skolotāju arodbiedrības nobalsoja par streiku. Savukārt aizvadītā gada nogalē Budapeštā vairāki tūkstoši pedagogu devās gājienā, aicinot Ungārijas valdību palielināt algas un steidzami veikt nepiešamās reformas. Pēc streika aptuveni 50 skolotāju tika atlaisti no darba par «pilsonisko nepaklausību».
Un tā ir tikai daļa no «lielās kopainas» par pieaugošo izglītības darbinieku neapmierinātību ar atalgojumu un izglītības sistēmu visā Eiropā. Līdzīgi kā Latvijā, arī citās Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, politiķiem un izglītības darbiniekiem šajā jautājumā ir visai grūti «rast kopīgu valodu».
Arī kaimiņos skolotājiem trūkst motivācijas
Līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā valdība plāno realizēt skolu tīklu optimizāciju. Valdības ieskatā šādas izmaiņas palīdzētu risināt esošās problēmas izglītības sistēmā – pedagogu trūkumu un pedagogu atalgojuma sistēmu. Nesen Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) publiskajā telpā pauda, ka Latvija «nav tik bagāta, kā Luksemburga vai Šveice, kas var atļauties maksāt lielas algas skolotājiem, kam klasē ir pieci vai desmit bērni».
Tāpat premjers norādīja, ka neskatoties uz kritiku no izglītības darbinieku un opozīcijas puses, ir jāsaprot, ka «ideālais variants – skola pie mājām ir iespējama tikai teorijā», bet realitātē «šobrīd Latvija nevar atļauties uzturēt finansiāli skolas, kurās nav pietiekams skolēnu skaits». Kariņš uzsvēra, ka arī demogrāfiskā situācija Latvijas reģionos liecina, ka skolu skaits nākotnē tāpat samazināsies.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Margita Vūga BNN pastāstīja, ka «līdzīgi kā Latvija, arī Igaunija secināja, ka nav tik bagāta, lai uzturētu pustukšas skolas».
«Tika secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par trešdaļu. Turklāt ekonomikas kāpumu un kritumu dēļ ir notikušas lielas izmaiņas iekšējā migrācijā – lauku apvidi ir kļuvuši tukšāki, līdz ar to tika veiktas korekcijas skolu tīklā,» stāsta Vūga un piebilst, ka esošais skolu tīkls bija neefektīvs.
Tāpat kā citās Baltijas valstīs, arī Igaunijā pedagogu trūkuma pamatā ir profesijas nepievilcība un zemais atalgojums – Vūga BNN skaidro, ka, izmantojot skolu tīklu optimizācijas tīklu, iespējams vismaz daļēji risināt esošās problēmas ar finanšu resursu un cilvēkresursu trūkumu. «Ministrija cenšas motivēt skolu īpašniekus apvienot skolas teritorijās, kur jauniešu skaits samazinās. Skolu apvienošana ļauj samazināt ekspluatācijas izmaksas, kā arī skolotājiem var būt pilnas slodzes darbs un klasēs ir optimāls skolēnu skaits,» skaidro Vūga. Līdztekus Igaunijas valdība veicina jaunu skolu ēku celtniecību, kas ilgtermiņā būtu rentablākas.
Jāpiebilst, ka līdzīgi kā kaimiņvalstīm Latvijai un Igaunijai, arī Lietuva saskaras ar līdzīgām problēmām izglītības sistēmas un pedagogu atalgojuma sistēmas veidošanā. «Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti skolēniem un labākus darba apstākļus skolotājiem, pagājušajā gadā tika īstenota skolu stiprināšanas reforma. No 2022.gada 1.septembra skolām vairs nav atļauts veidot apvienotās 5-10 klases (klases, kurās ir maz skolēnu). Kā arī
likums nosaka, ka kopā pa visām klasēm skolā nedrīkst būt mazāk kā 60 skolēnu, pretējā gadījumā skola var darboties kā lielākas skolas filiāle,» BNN skaidro Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Nomeda Bauškiene.
Pedagogu trūkums ir daudz komplicētāka problēma
Aplūkojot visas trīs Baltijas valstis, var secināt, ka viena no galvenajām problēmām, neskaitot atalgojumu, ir konstantais priekšmetu skolotāju trūkums. Bauškiene norāda, ka pašlaik Lietuvā pieaug pieprasījums pēc pedagogiem, it īpaši STEM (Dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas, angliski tiek sauktas par STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics) priekšmetu skolotājiem.
«Tāpat viena no būtiskākajām problēmām ir pedagogu kolektīvi, kas «strauji noveco» – gandrīz puse izglītības sistēmā strādājošo ir 50 + un vecāki,» skaidro Bauškiene
un piebilst, ka saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju pašlaik Lietuvas skolās trūkst 40 skolotāju. Turklāt ir vairākas skolas, it īpaši mazās lauku skolas, kas nodrošina tikai nepilnu darba laiku.
«Kopumā dati par skolotāju pieprasījumu atšķiras, taču visi ir vienisprātis, ka izteiktais trūkums matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas priekšmetos un bērnu ar īpašām vajadzībām pedagogu trūkums ir pieaugoša problēma,» spriež Lietuvas IZM pārstāve un piebilst, ka daļēji risinājumi jau ir rasti šai problēmai.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā ir izstrādāti risinājumi, lai kaut vai daļēji risinātu problēmas ar pieaugošo pedagogu trūkumu. Lai piesaistītu vairāk studentu pedagoģijas studiju programmām un vēlāk darbam skolās, studentiem, kas iestājas augstskolās un koledžās, tiek piedāvātas piemaksas 300 eiro apmērā mēnesī. «Turklāt pagājušā gadā studenti, kuri pēc studiju beigšanas ir noslēguši līgumu ar kādu mācību iestādi par darbu, var saņemt ikmēneša stipendiju 500 eiro apmērā,» stāsta Bauškiene un piebilst, ka stipendijas var saņemt tikai prioritāro pedagoģisko specializāciju studenti.
Šāda kārtība izveidota, lai veicinātu jaunu pedagogu sagatavošanu priekšmetos, kuros trūkst skolotāju. Bauškiene skaidro, ka pēdējās desmitgadēs novērots, ka studenti, kas iestājušies pedagoģijas studiju programmās, mēdz izvēlēties tādus priekšmetus, kā fizkultūra, mūzika un māksla.
Rezultātā pedagogu darba tirgū ir ļoti daudz minēto mācību priekšmetu skolotāju un mazāk priekšmeta skolotāju, kas ir akūti nepieciešami.
Arī Igaunijā, tāpat kā kaimiņvalstīs, ir novērojams izteikts skolotāju trūkumus STEM priekšmetos. «Balstoties uz Igaunijas darba tirgus analīzi un OSKA izglītības un pētniecības auditu, katru gadu Igaunijas skolās trūkst aptuveni 16 fizikas, 13 ķīmijas, 15 ģeogrāfijas, 15 bioloģijas un 60 matemātikas skolotāju. Diemžēl vispārējās izglītības pedagogu piedāvājums par trešdaļu atpaliek no pieprasījuma,» norāda Vūga un piebilst, ka pedagogu trūkuma problēmas risināšana ir viena no galvenajām Igaunijas IZM prioritātēm.
Vēl viens būtisks aspekts, kas ir veicinājis uzlabojumus Igaunijas izglītības sistēmā, ir izmaiņas valsts izglītības saturā. «2011.gadā pamatskolas un vidusskolas valsts mācību programma tika sadalīta divās daļās – pamatskolas valsts programmā mācību procesā papildus izglītībai akcents tiek likts uz audzināšanas funkciju, tika paplašināts mācību vides jēdziens, akcentēta veidojošās vērtēšanas nozīme atzīmju izlikšanās skolēniem,» stāsta Vūga un piebilst, ka pamatizglītības un vidējās izglītības nodalīšanu esot atbalstījusi arī valsts skolu sistēma.
«Šāda sistēma skolu absolventiem uzliek lielāku atbildību, izvēloties tālākās mācību gaitas – vai nu turpināt mācības vidusskolā un pēcāk augstskolā vai iegūt izglītību profesionālā vidusskolā, lai pēc tam uzsāktu darba gaitas. Studentu sniegumu ietekmē daudzi dažādi mainīgie lielumi, ne tikai izmaiņas mācību programmās. Tomēr, saskaņā ar PISA datiem, šķiet, ka visi šie mainīgie ir labvēlīgi ietekmējuši skolēnu akadēmisko sniegumu,» BNN norāda Vūga.
Viņa arī norāda, ka valdībā ir izstrādāti vairāki šīs problēmas risinājumi balstoties uz izstrādātajām pamatnostādnēm Pedagogu nākamās paaudzes attīstības virzieni 2026.gadā. «Piemēram, augstskolas ir padarījušas elastīgāku studiju procesu un izstrādājušas mikroresursus, kā arī abās augstskolās, kurās ir pilna laika pedagoģijas apmācības programmas, ar katru gadu tiek uzņemts arvien vairāk studentu,» stāsta Igaunijas IZM pārstāve.
Līdztekus jau uzskaitītajiem atbalsta veidiem pedagogiem, valsts nepārtraukti piedāvā bezmaksas apmācības kursus skolotājiem, lai palīdzētu viņiem atjaunināt zināšanas un prasmes.
«Izmaiņas valsts mācību programmās nostāda skolotājus vietā, kur viņiem ir jāmācās un jāpielāgojas,» uzsver Igaunijas IZM pārstāve.
Jāpiebilst, ka nesen Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sākusi izvērtēt projekta Skola 2030 rezultātus, lai nākotnē izvairītos no tām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras izglītības darbinieki. Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas tika izcelts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, ir «pedagogi aiziet no skolām, jo nesaprot, ko un kā darīt ar jauno standartu, viņi ir pārguruši no nemitīgajām pārmaiņām». «Skolās paliek pedagogi, kuri ir gatavi mesties iekšā jaunos izaicinājumos, eksperimentēt, taču viņu skaits ir salīdzinoši neliels,» norāda komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre un piebilst, ka «tiek daudz runāts par kvalitatīvu izglītību, taču pamats ir kvalitatīvs izglītības saturs».
Igauņi maksā vairāk
Jāpiebilst, ka, pētot pieejamo informāciju par atalgojumiem, BNN secināja, ka, ja salīdzina kopumā vidējā atalgojuma līmeni visās trīs Baltijas valstīs, tieši izglītības nozarē Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm.
Atšķirībā no Lietuvas un Latvijas Igaunija ievērojami vairāk iegulda izglītībā un zinātnē, tai skaitā arī pedagogu atalgojumā.
Tāpat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kur izglītības darbinieki saņem nedaudz zem vidējā atalgojumu, Latvijā pedagogi saņem aptuveni 80% no vidējās algas.
Neskatoties uz to, ka šogad valdība lēma piešķirt pedagoga darba samaksas izmaiņām gandrīz 125 miljonus eiro, izglītības darbinieku skatījumā tas vienalga neesot pietiekami. Balstoties uz aizvadītā gadā noslēgto vienošanos starp valdību un izglītības darbiniekiem, Latvijā zemākā pedagoga darba algas bruto likme ir 1 080 eiro.
Savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā – 1 749 eiro, bet Lietuvā 1 413 eiro.
Nesen IZM norādīja, ka viņu skatījums sakrīt ar LIZDA redzējumu, «taču laika trūkumu un tehnisko iemeslu dēļ dotajā brīdī nav iespējams izpildīt doto solījumu pedagogiem nekavējoties». Pašlaik plānots, ka no šī gada 1.septembra Latvijā pedagoga zemākā minimālā stundas likme palielināsies no 7,50 eiro uz 8,50 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Valdības ieskatā viens no risinājumiem, kas varētu palīdzēt rast papildus finansējumu, ir skolu tīklu optimizācija. Savukārt LIZDA ieskatā tā ir «jauna pieeja un jaunas reformas pieteikums». Tāpat izglītības nozares pārstāvji uzsver, ka šī jaunā reforma nebija iekļauta «streika izlīgumā», kas tika panākts aizvadītā gada rudenī.
«Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja. Streika vienošanas bija par kaut ko pilnīgi citu. Mēs joprojām prasām pildīt pedagogiem dotos solījumus, pildīt streika vienošanās, pildīt jau pieņemtos un spēkā esošos normatīvos aktus. Prasām novirzīt budžeta finansējumu pedagogu algu grafikam,» norādījusi Vanaga.
Arodbiedrība un izglītības nozare arī uzsver, ka nav skaidrs, kā jaunais priekšlikums par likmju celšanu ietekmēs skolas, kurās pedagogiem jau ir minimālā stundas likme 8,50 eiro un vairāk. «Vai šo skolu pedagogiem būs jāpaliek tukšā?» jautā nozare.
Atšķirībā no Latvijas Igaunija jau ir veikusi skolu optimizācijas tīklu un, kā atzīmē Igaunijas IZM pārstāve, tas ir nesis visai pozitīvus rezultātus, tostarp pedagogu atalgojuma sistēmai.
Vūga skaidro, ka «no vienas puses skolotāju atalgojumu paaugstināšana bija politiska vienošanās, taču Igaunijas valdībai arī izdevās atrast papildus līdzekļus no izglītības sistēmas iekšpuses».
«Esam reformējuši skolu tīklu, slēdzot vai apvienojot mazākas skolas, samazinājuši pārklāšanos atsevišķās jomās, kā arī veidojot jaunas un izmaksu ziņā efektīvākas skolas. Ietaupījumi no skolu ikdienas ekspluatācijas izmaksām ir ievērojami palielinājuši līdzekļu pieejamību sistēmā,» spriež Vūga un norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana nav apstājusies.
Igaunijas valdības ieskatā atalgojums ir viens no virzītājspēkiem, lai arvien vairāk talantīgu cilvēku dotu priekšroku skolotāja profesijai. «Priecājamies redzēt, ka ar katru gadu arvien vairāk skolēnu vēlas kļūt par skolotāju un pirmsskolas audzinātājs pēc reflektantu skaita ir populārākā programma augstskolās,» pauž Igaunijas IZM pārstāve.
Jāpiebilst, ka atalgojums ir visai būtisks aspekts jauniešiem, kas izvēlas studēt pedagoģiju.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā un Lietuvā ir novērojams pedagogu trūkums un jauno pedagogu skaita sarukums, it īpaši STEM priekšmetos.
Igaunijā papildus jaunajiem pedagogiem ir paredzēta stipendija gandrīz 13 000 eiro apmērā, kā arī stipendija bezmaksas semestrim, kura laikā topošie skolotāji var profesionāli pilnveidoties un paaugstināt savu kvalifikāciju un prasmes. Vūga atzīst, ka, līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijas valdībai viens no galvenajiem izaicinājumiem bija «padarīt skolotāja profesiju pievilcīgu jauniešu acīs». Tāpat viņa norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā pedagogu algas ir ievērojami pieaugušas – par 60,5%, pašlaik pedagoga sākuma alga ir pielīdzināma ar darba tirgus vidējo algu.
Pagaidām Igaunijā ir noteikta tikai minimālā alga – 2023.gadā pedagoga minimālā alga pieauga no 1 412 līdz 1 749 eiro (aprēķinātā vidējā alga 2 048 eiro), jeb par 23,9%. «Turklāt pašvaldībām, kuras pārvalda lielāko daļu skolu, ir diferenciācijas fonds. Diferenciācijas fondam tika pievienoti 17%, kas ļaus elastīgāk nekā līdz šim regulēt pedagogu darba un atalgojuma kārtību,» BNN skaidro Vūga.
Atšķirībā no Latvijas, kur pedagogi ikgadu draud ar streikiem, Igaunijā streiki līdz šim nav bijuši. Protams, Igaunijas Izglītības personāla arodbiedrība (EEPU) ir ļoti skaļi paudusi savu nostāju, ka turpmākajos gados ir jāturpina straujais atalgojuma pieaugums, norāda Igaunijas IZM pārstāve. Jautāta, vai Igaunijas publiskajā telpā ir bijusi diskusija par to, vai pedagogu atalgojuma pieaugumam nebūtu jābūt ekvivalentam viņu darba sniegumam, tostarp eksāmenu rezultātiem, Vūga atbild, ka šādas runas ir bijušas, taču «skolēnu un centralizēto eksāmenu rezultāts nav labs rādītājs skolotāja darba sniegumam».
Savukārt publiski pieejamā informācija par Lietuvu liecina, ka pēdējo reizi Lietuvas pedagogi streikoja 2018.gada nogalē. Iepriekš Lietuvā pedagogi streikus ir rīkojuši reizi divos gados. Kā liecina interneta vietne Feministeerium, 2018. gada streiks ir viens no ilgākajiem un vērienīgākajiem pedagogu streikiem, kāds līdz šim ir bijis Lietuvā.
Līdzīgi kā šobrīd Latvijā, arī Lietuvā skolotāju neapmierinātības galvenais iemesls bija darba samaksa – iepriekš pedagogiem atalgojums tika maksāts pēc stundu skaita un ārpusstundu aktivitāšu skaita, taču tad darba samaksa tika mainīta no «stundas likmes» uz «pilnu darba dienu/slodzi».
Vēl viens būtisks mīnuss šādai atalgojuma sistēmai skolotāju skatījumā bija nepietiekams finansējums un fakts, ka daudziem pedagogiem pretēji statistikas datiem alga patiesībā samazinājās nevis pieauga. Streiks ilga nedaudz ilgāk kā mēnesi. Vadoties pēc LEETU datiem, no aptuveni 1 000 Lietuvā esošajām skolām gandrīz 150 skolas streikoja vismaz vienu dienu. Jāpiebilst, ka šis streiks izpelnījās plašu ne tikai Lietuvas, bet arī starptautisko mediju uzmanību, jo streika laikā situācija tik ļoti saasinājās, ka «pedagogi bija gatavi gandrīz burtiski karot ar Lietuvas IZM».
Šobrīd Lietuvā, tāpat kā kaimiņvalstīs, pedagogu atalgojums pieaug katru gadu. Pēdējo četru gada laikā pedagogu algas Lietuvā ir pieaugušas no 877eiro uz 1 413 eiro (neto). Bauškiene norāda, ka saskaņā ar Lietuvas politisko partiju Nacionālās izglītības politikas līgumā un Valdības un skolotāju arodbiedrības līgumā minēto, pedagogu darba samaksai ir jāpalieninās par vismaz 10% katru gadu.
Plānots, ka līdz 2024.gada beigām Lietuvā skolotāju vidējā alga būs 130% no valsts vidējās algas, līdztekus prognozējot ilgstspējīgu algu pieaugumu pēc 2024.gada, norādīts Valsts izglītības politikas līgumā. Bauškiene norāda, ka pērn vidējā darba samaksa bija 115% no vidējās algas valstī, savukārt šogad plānots, ka tā sasniegs 120% no vidējās algas. Līdz ar to šogad kopumā pedagogu vidējā alga ir lielāka par 13% nekā 2022.gadā.
Lasiet arī: Valdības pirmajās 100 dienās pārtikas ražotāji redz gan pozitīvo, gan nepatīkamus signālus
