Valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem būs jārēķinās, ka viņiem, atšķirībā no aizsardzības militārā dienesta karavīriem, veidosies izdevumi, ko valsts nesegs – to ceturtdien, 23.martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzīmēja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).
Komisija ceturtdien virzīšanai trešajā lasījumā atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta nodaļu, kas regulē valsts aizsardzības civilā dienesta izpildi. Paredzēts, ka valsts aizsardzības civilā dienests tiks ieviests AM padotībā esošajās civilajās iestādēs, bet ilgtermiņā dienesta izpildi savās iestādēs varētu piedāvāt arī citas ministrijas, kas gan pašlaik īpašu interesi nav izrādījušas.
civilo dienestu pildīs jaunieši, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu.
Eglīts pastāstīja, ka civilā dienesta veicējiem dienestā būs jāatrodas 40 stundas nedēļā kopumā 11 mēnešus. Šī dienesta pildītājam mēnesī maksās 300 eiro, bet viņam netiks segta kompensācija par īri, netiks maksāts par ēdināšanu un sabiedrisko transportu, kas «lielos vilcienos būs uz viņa paša rēķina», norādīja Eglīts. Viņš piebilda, ka AM, plānojot dienestu, ir vadījies no citu valstu pieredzes.
Komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka, nosakot valsts aizsardzības civilā dienesta pildīšanas vietu,
komisija ņems vērā civilā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītību un deklarēto dzīvesvietu.
Valsts aizsardzības civilā dienesta veicējus norīkos pildīt dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojama telpa. Ja tas nebūs iespējams, tad viņu norīkos pildīt valsts aizsardzības civilo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties deklarētajā dzīvesvietā. Nepieciešamības gadījumā iestāde, kurā valsts aizsardzības civilā dienesta veicējs pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, varēs nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.
Dzīvesvietas mainīšana nebūs pamats valsts aizsardzības civilā dienesta veicēja norīkošanai uz citu valsts aizsardzības civilā dienesta pildīšanas vietu.
Iestādei, kurā valsts aizsardzības civilā dienesta veicējs pildīs dienestu, būs pienākums apmācīt dienesta veicēju, ja viņam noteikto dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt drošību un veselības aizsardzību. Tāpat iestāde nodrošinās ar nepieciešamo darba apģērbu un aprīkojumu.
Komisija nākamnedēļ pirms galīgā lasījuma turpinās skatīt VAD likumprojektu. Līdz šim komisija izskatījusi lielāko daļu no 84 priekšlikumiem. Saeima 16.februārī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu; piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Pirmais iesaukums brīvprātīgā kārtā paredzēts šovasar.
Lasiet arī: Levits paģēr valsts aizsardzības dienesta ieviešanu bez kavēšanās