Ukrainas armija, kas mēnešiem ilgi bijusi aizstāvības pozīcijās, drīzumā plāno pāriet pretuzbrukumā, savukārt Krievijas uzbrukuma spēks šķietami mazinās, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Eiropai jāpalielina un jāpaātrina munīcijas un ieroču piegādes, kā arī jāievieš papildus sankcijas pret Krieviju. Ceturtdien, 23.martā, uzrunājot Eiropas Savienības līderus, Zelenskis sacīja: «Ja Eiropa gaidīs, ļaunumam būs laiks pārgrupēties un turpināt karu gadiem ilgi.»
Nedēļas sākumā ES valstu līderu tikšanās laikā tika apstiprināts plāns nosūtīt Ukrainai vienu miljonu artilērijas lādiņu. Tāpat tika runāts par pasaules partikas tirgus drošību un sankcijām pret Krieviju. Lielbritānija apņēmusies piegādāt munīciju, kas var caursist militārās tehnikas bruņas un satur noplicinātu urānu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz šādu lēmumu atbildējis ar paziņojumu, ka tas liks Krievijai izmantot kodolieročus.
Slovākija 23.martā ziņojusi, ka Ukrainai nodoti pirmie četri iznīcinātāji MiG-29, un tuvākajās nedēļas tiks piegādāti vēl. Ukrainas sauszemes spēku komandieris, ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis informēja, ka pēc krievu brutālā ziemas uzbrukuma viņa spēki drīz sāks pretuzbrukumu. Viņš norādīja, ka Vāgnera grupa, kas Ukrainas austrumos un dienvidos bijusi Maskavas uzbrukumu pirmajās rindās, zaudē spēku un jaudu.
«Ļoti drīz mēs izmantosim šo iespēju, tāpat kā iepriekš darījām pie Kijivas, Harkivas, Balaklijas un Kupjanskas,»
piebilda ģenerālpulkvedis.
Maskava nav atbildējusi uz komentāriem, ka tās spēki zaudē priekšrocības pie Bahmutas, toties algotņu grupējuma īpašnieks Jevgēņijs Prigožins brīdinājis par ukraiņu pretuzbrukumu. 20.martā Prigožins publiskoja vēstuli Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, un tajā teikts, ka ukraiņi cenšas atšķelt Vāgnera grupu no Krievijas regulārās armijas.
Karadarbības palēnināšanās Bahmutā varētu nozīmēt, ka Krievija novirza karavīrus un tehniskos resursus uz citām vietām. Lielbritānija 23.martā ziņoja, ka Krievijas armija pavirzījusies uz priekšu Ukrainas ziemeļos, daļēji atgūstot kontroli pār Kreminnas apkārtni. Arī dienvidos turpinās sīvas kaujas.
Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Olehs Ždanovs informēja, ka Krievija palielinājusi aktivitāti Harkivas apkārtnē un Luhanskā, kā arī pie Zaporižjas un Hersonas.
Jebkāda spēku pārsvara maiņa pie Bahmutas būtu ļoti svarīga, ņemot vērā pilsētas simbolisko nozīmi. Ap nopostīto pilsētu jau mēnešiem norisinā asiņainākās kaujas, kādas Eiropa pieredzējusi kopš 2.pasaules kara, un ukraiņi atteikušies atkāpties.
Pagājušājā nedēļā Starptautiskā Krimināltiesa izsniedza aresta orderi Putinam, apsūdzot viņu kara noziegumos. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) norādīja, ka ES strādās pie tā, lai atrastu uz Krieviju deportētos ukraiņu bērnus un atgrieztu viņus mājās. Leiena sacīja, ka aizvesti apmēram 16 200 bērni, bet Ukrainā atgriezušies tikai 300.
Lasiet arī: Zelenskis apmeklē fronti; Krievija apšauda Ukrainas pilsētas
