BNN viedoklis | Sabiedrība tur aizdomās ārvalstu mediju par nekorektu Latvijas tēla veidošanu

Interneta plašumos karstas diskusijas raisījusi ārzemju ziņu aģentūras Reuters savdabīgā ziņa par Latvijā ieviestajām izmaiņām Imigrācijas likumā, kas nosaka par pienākumu Krievijas Federācijas pilsoņiem kārtot obligātu latviešu valodas prasmes eksāmenu, lai saņemtu vai pagarinātu uzturēšanās atļauju.

Vairākums sociālo tīklu lietotāju, tai skaitā arī Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, saskatījis aizdomīgu “prokremlisku retoriku” un zināmu falsifikāciju notikumu atspoguļošanā.

Iepriekš jau vēstīts, ka grozījumi paredz, ka tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likumu, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz PMLP dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Plānots, ka paredzamais dokumentu izskatīšanas laiks būs līdz vienam gadam.

Sociālo tīklu lietotājiem aizdomīgs licies veids, kādā ir pasniegta ziņa – daudzi norāda, ka raksts veidots Kremļa propagandai raksturīgā manierē, ar zemtekstu, ka “Latvija ir nacistiska un neiecietīga”.

Pētot Reuters rakstu BNN secināja, ka ziņas atspoguļojums tiešām ir pasniegts visai savdabīgā veidā, piemēram, raksta autors Andrius Sitass rakstu sāk ar frāzi “Staļiniskā laika debesskrāpī, kas dominē Latvijas galvaspilsētā, desmitiem vecāka gada gājuma krievu gaida latviešu valodas prasmes pārbaudījuma kārtošanu, tādējādi apliecinot lojalitāti valstij, kurā dzīvo gadu desmitiem. Sažņauguši Krievijas sarkanās pases, Krievijas pilsoņi, pārsvarā sievietes, pārlasa savas piezīmes pēdējā brīdī, un baidās – ja valodas prasmes pārbaudi nenokārtos, viņas tiks  izraidītas no Baltijas valsts.”

Līdzīgi, kā vairākums sociālo tīklu lietotāju, arī BNN nonāca pie secinājuma, ka raksts ir veidots no prokremlisko mediju mīļākā skatupunkta – “krievu tauta jebkurā situācijā ir upuris un cietēja”. 

Analizējot pirmās rindkopas var secināt, ka tādas frāzes, kā “sažņauguši Krievijas sarkanās pases” “baidās – ja valodas prasmes pārbaudi nenokārtos, izraidīs no Baltijas valsts”, sevī slēpj Kremļa retoriku, par “it kā Baltijas valstīs valdošo rusofobiju”.

Lasot tālāk rakstu, lasītājiem tiek atklāts, ka līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā runāt tikai krieviski Latvijā neesot bijusi problēma. Bet, ņemot vērā karu Ukrainā un Latvijas Saeimas vēlēšanās izteikti dominējošās “latviešu nacionālās identitātes un valsts drošības bažas”, latviešu valodas nezināšana esot kļuvusi par problēmu”. Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijas valdība pieprasa valsts valodas pārbaudi no 20 000 Krievijas pilsoņu, kas lielākoties esot pensionāri un sievietes, ar piebildi no Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra, ka “Latviju uztrauc Krievijas pilsoņu lojalitāte Krievijai”.

Lai pēc iespējas labāk “ilustrētu Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo diskrimināciju”, Sitass ir intervējis Krievijas pilsoni, kas gatavojas latviešu valodas prasmes pārbaudei. Intervētā pensionāre Valentīna Sevastjanova žurnālistam stāsta, ka Latvijā dzīvo jau 40 gadus [acīmredzot jautājumu, kāpēc Sevastjanovas kundze, gandrīz pusgadsimtu nodzīvojot Latvijā, nav centusies iemācīties valsts valodu, intervētājam prātā neienāca], un ja viņu tagad deportētu uz Krieviju, iet viņai nebūtu kur.

Pēcāk rakstā tiek izklāstīts pensionāres dzīves gājums, iemesli, kāpēc viņa ir izvēlējusies Krievijas pasi. Kundze skaidro žurnālistam, ka viens no iemesliem, kāpēc daudzi izvēlējās Krievijas pilsonību, ir iespēja pensionēties 55 gadu vecumā un ceļot bezvīzu režīmā uz Baltkrieviju un Krieviju.

Tāpat rakstā tiek uzsvērts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā Latvija ir aizliegusi Krievijas televīzijas kanālus, “sagrāvusi padomju okupācijas pieminekli” un pašlaik norit aktīvs darbs pie krievu valodas izskaušanas  izglītības jomā. 

Visi šie notikumi vairākumam Latvijā dzīvojošo krievu liekot saprast, ka “viņi, visticamāk, zaudē savu vietu sabiedrībā, kur runāt tikai krievu valodā gadu desmitiem esot bijis pieņemami”.

Atsaucoties uz IeM valsts sekretāra Dimitrija Trofimova teikto, Sitass norāda, ka Krievijas pilsoņiem līdz 75 gadu vecumam, kuri neiztur pārbaudi, līdz gada beigām būšot dots pietiekami laika, lai pamestu valsti. Ja viņi tomēr neaizbrauks, viņi varētu saskarties ar “piespiedu izraidīšanu no valsts”. IeM pārstāvis žurnālistam ir skaidrojis, ka “šie cilvēki paši izvēlējās pieņemt citas valsts pilsonību, un tests ir nepieciešams, jo Krievijas varas iestādes savu iebrukumu Ukrainā pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Krievijas pilsoņus ārvalstīs”.

Savukārt intervētā pensionāre atzīst, ka mācīties latviešu valodu ir pareizi, taču uzspiest to neesot pareizi, jo “krievi Latvijā dzīvojot krievu vidē”.

“ Viņi runā (tikai) ar krieviem. Kāpēc gan ne? Tā ir liela diaspora. Ir krievvalodīgo darba vietas. Ir krievu avīzes, televīzija, radio. Veikalos un tirgos var sarunāties krieviski – latvieši viegli pāriet uz krievu valodu,” pauž Sevastjanova.

Lai gan rakstu nevar nosaukt par viennozīmīgu Kremļa propagandu, retorika, kāda izmantota ziņas izklāstā, faktu izklāstījums tomēr ir visai divdomīgs, uz ko ir norādījusi arī daļa no raksta lasītājiem.

Twitter lietotāja Ksenija iesaka raksta autoram rūpīgāk pārbaudīt faktus, norādot, ka “Krievijas pilsoņi atšķiras domāšanā un mentalitātē no citiem krieviem”.

Kāds cits raksta komentētājs ar segvārdu Shell S norāda, ka “šāda Latvijas pozīcija esot pretīgi meli, jo viņš kā imigrants ASV, lai dabūtu zaļo karti, nekārto angļu valodas pārbaudi, un neviens no ASV netiekot deportēts valodas nezināšanas dēļ”. Viņš arī ir pārliecināts, ka notiekošais esot “ rasu naids un etniskā tīrīšana, kāda Latvijā esot notikusi pirms 80 gadiem.” Jāpiebilst, ka, ja šis komentētājs ar rasu tīrīšanu domā masveida latviešu deportāciju uz Sibīriju, tad šie divi gadījumi nav salīdzināmi.

Daži šīs diskusijas dalībnieki norāda viņam, ka vispār “prasība kārtot valsts valodas pārbaudi, lai saņemtu uzturēšanās atļauju pastāv gandrīz katrā valstī”.

Savukārt Latvijas IeM diskusijas dalībniekiem norāda, ka pretēji komentētāju paustajam likuma grozījumi attiecas tikai uz tiem krieviem, kam ir termiņa uzturēšanās atļauja.

Jāpiebilst, ka, ja raksta autora mērķis bija parādīt Latviju kā “valsti, kas diskriminē krievvalodīgos”, “rusofobisku valsti [jāatzīmē, ka šis ir viens no mīļākajiem Kremļa izdomātajiem terminiem, kurš bieži tiek izmantots viņu medijos, runājot par Latviju], tad, spriežot pēc komentāriem, viņam tas ir izdevies.

Pietiekoši liela daļa komentētāju pauž, ka “Latvija īsteno etnisko tīrīšanu, diskrimināciju, un izmanto grozījumus Imigrācijas likumā kā aizbildinājumu saviem meliem”. Par kādiem konkrēti meliem ir runa, neviens no komentētājiem nav precizējis.

 

Tikmēr Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) ne tikai norāda, bet arī uzskaita faktus, kas vai nu rakstā nav iekļauti, vai neatbilst patiesībai. Piemēram, Dombrava skaidro raksta autoram, ka “nevis krievi saskaras ar izraidīšanu, bet Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem ir īslaicīga uzturēšanās atļauja Latvijā”. Tāpat viņš uzsver, ka daļa no šiem cilvēkiem Latvijā ir ieradušies nelegāli, kā padomju militārais personāls laikā, kad Latvija bija okupēta, vairākums no šeit [Latvijā] dzīvojošiem krieviem atsakās integrēties Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijai ir pilnas tiesības pieņemt likumu, lai nodrošinātu savas nacionālās drošības intereses”, spriež Dombrava.

Ar politiķi vienisprātis ir arī sociālo tīklu lietotāji, uzsverot, ka starptautiskā likuma ietvaros Latvijas prasība kārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, nav pretlikumīga vai diskriminējoša. Tāpat vairākums norāda, ka “neatkarīgi, kādā valstī krievvalodīgie dzīvo, viņi neuzskata par vajadzību kaut vai pacensties integrēties attiecīgajā valstī”.

Twitter lietotāja Anna pārējiem diskusijas dalībniekiem atgādina, ka “etniskie krievi apmetās uz dzīvi Latvijā pēc tam, kad nacistiskā Vācija un komunistiskā Krievija savstarpēji sadalīja Eiropu”. Tāpat viņa netieši uzsver, ka šos cilvēkus neviens nespieda izvēlēties dzīvot Latvijā, viņi paši pieņēma šādu lēmumu.

Tikmēr Aleksandrs Stepaņuks dod padomu krievvalodīgajiem, kas dzīvo ārpus Krievijas “savu vērtīgo viedokli paturēt pie sevis, jo “attiecīgo valstu iedzīvotāji nav aizmirsuši Krievijas pastrādātos noziegumus viņu valstī”.

Ar Stepaņuku vienisprātis ir arī sociālo tīklu lietotājs ar segvārdu Pan Gik, skaidrojot, ka “pēc Otrā pasaules kara PSRS okupēja Baltijas valstis, masveidā deportēja to iedzīvotājus, aizvietojot tos ar krieviem, un tagad šie etniskie krievi pat nepūlas iemācīties valsts valodu, dzīvojot šajās valstīs gadu desmitiem”.

Jāatzīmē, ka, apkopojot cilvēku reakciju un komentārus par rakstā minēto, BNN secināja, ka vairākums komentētāju tomēr izprot, ka rakstā ir ietverta zināma slēptā Krievijas propaganda, kā arī raksta fokuss ir parādīt, ka Latvijā valda rusofobija un krievvalodīgo apspiešana. Tāpat analizējot rakstu, tika konstatēts, ka tajā trūkst objektivitātes – to apliecina viedokļu dažādības trūkums un neesošais Latvijas politiski vēsturiskais fons. Par to liecina arī sabiedrības paustais zem raksta – vairākums komentētāju norāda, ka raksta autors nav šo notikumu aprakstījis pietiekami daudzpusīgi, ignorējis vēsturisko, kultūras un krievvalodīgo mentalitātes aspektu, nevēlēšanos integrēties attiecīgās valsts sabiedrībā, kurā dzīvo.

Lasiet arī: Imigrācijas likuma grozījumu apstrīdētāji varot ST uzvarēt

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas