Sākoties eksāmenu un noslēgumu pārbaudījumu laikam, īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, vai mākslīgais intelekts spēj uzrakstīt, piemēram, bakalaura darbu studenta vietā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Universitātes cenšas saprast, ko spēj mākslīgā intelekta lietotnes, piemēram, ChatGPT, un kā izstrādāt vadlīnijas darbam ar tām. Bātas Universitātes (Lielbritānija) pētnieki apsver iespējas un arī izaicinājumus. Džeimss Fērns (James Fern) par ChatGPT – tiešsaistes rīku, kas spēj atbildēt uz jautājumiem un sacerēt esejas un e-pasta vēstules – saka: “Mūsu pirmais jautājums bija – vai studenti var to izmantot, lai atbildētu uz pārbaudījumu jautājumiem? Tas ļoti labi tiek galā ar jautājumiem, kam ir vairākas izvēles iespējas. Mēs noteikti negaidījām, ka tas būs tik labs… tas atbildēja gandrīz 100% pareizi.”
Tomēr,
ja runa ir par sarežģītākiem jautājumiem, kas pieprasa kritisko domāšanu, čatbots vairs nav tik nekļūdīgs.
Šādu jautājumu atbildēs redzamas vairākas pazīmes, ka atbildējis ir mākslīgais intelekts, nevis dzīvs students. Fērns norāda: “Pirmajā acu uzmetienā tas izskatās ļoti labi – uzrakstīts ir saprotami, un valoda šķiet visnotaļ profesionāla.” Neskatoties uz to, ir pazīmes, kas atbildi padara vairāk līdzīgu vidusskolēna sprieduma, nevis jomas studenta spriedumiem. ChatGPT atbildes ievadā un secinājumos lieto jautājuma frāzes atkārtojumu, kas mazliet izmainīta. Brīžos, kad jāatsaucas uz informācijas avotu, kā tas ierasts akadēmiskos darbos, čatbots gluži vienkārši tos izveido.
“Tie izskatās nevainojami – pareizie autoru vārdi, pareizie zinātnisko izdevumu nosaukumi, arī rakstu nosaukumi šķiet loģiski – tie tikai neeksistē. Ja nav zināms, kā darbojas lielie valodas modeļi, ir ļoti viegli noticēt, ka atsauces ir uz reāliem darbiem.”
Kopš ChatGPT apmēram pirms pusgada kļuva pieejams plašākai publikai, daudzi studenti ir neziņā, kad var un kad nevar to izmantot. Kāds Bātas Universitātes students BBC sacīja: “Es jūtu kārdinājumu lietot ChatGPT… Tomēr šobrīd esmu pārāk nobijies, jo mani var pieķert.” Kāds cits norādīja, ka vēl nav gluži skaidrs, kur ir robeža, kad darbs ar ChatGPT palīdzību kļūst par krāpšanos.
Lielbritānijas izglītības ministre Džiliana Kīgana (Gillian Keegan) pirmdien, 8.maijā, sacīja, ka mākslīgais intelekts jau rada pārmaiņas skolās un universitātēs, un norādīja, ka tas varētu palīdzēt skolotājiem stundu plānošanā.
Gan Bātā, gan citās Lielbritānijas universitātēs vēl
norit darbs pie noteikumu izstrādes ChatGPT un citu mākslīgā intelekta rīku izmantošanai studiju procesā.
Paredzēts, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā septembrī, un pēc tam plānotas regulāras atbildīgo personu tikšanās, lai noteikumus pielāgotu situācijai. Tikmēr eksāmenu sesija tuvojas, un universitātes akadēmiskais personāls organizē ierastos klātienes pārbaudījumus.
Par mākslīgā intelekta krusttēvu uzskatītais Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton) maija sākumā aizgāja no darba Google un brīdināja par pieaugošajām briesmām, ko rada mākslīgais intelekts un čatboti. Heriota-Vata universitātes profesore Verena Rīsere (Verena Rieser) ar mākslīgo intelektu strādā divas desmitgades, un norādīja, ka viņas studenti izmanto čatbotu radošos veidos, tomēr tie vēl joprojām ir agrīnā stadijā, un, runājot par izglītību, var tikt izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju apjomā, kas ir ļoti satraucošs.
ChatGPT izstrādātājs OpenAI norāda, ka, tāpat kā jebkura cita tehnoloģija, arī šie rīki līdzi nes reālus riskus, tomēr uzņēmums strādā, lai panāktu savu sistēmu drošību.
Rīsere piebilda: “Es sagaidu, ka drīzumā redzēsim citādākus ChatGPT paveidus no citiem uzņēmumiem, un, cerams, arī drošākas versijas, kas tiešām spēs novērst riskus. Šobrīd mēs īsti nezinām, kā neļaut čatbotu versijām izplatīt informāciju, kas ir nepareiza, kaitīga vai naidīga, un tā ir liela problēma.”
Lasiet arī: Mākslīgā intelekta “krusttēvs” brīdina par briesmām
