Visas valdības līmenī notiks darbs pie tā, lai skolās mācības valsts valodā notiktu reāli, nevis uz papīra vai ķeksītim ka kāds to pārbauda, savas politiskās prioritātes skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Runājot par valdības deklarācijas prioritātēm, Čakša pauda, ka mācības valsts valodā ir nevis pirmā, bet pat «nultā» prioritāte. Ministre arī pauda bažas par iespējamību, ka mazākumtautību skolās, kur vairums skolēnu un skolotāju ir krievvalodīgi, latviski mācības notiks tikai tad, kad kāds to pārbaudīs. Viņa norāda, ka
jau pašreiz mācībām izglītības iestādēs būtu jānotiek latviešu valodā, tomēr ir redzams, ka tas līdz galam netiek īstenots.
Kā vienu no risinājumiem Čakša pauž atbalstu skolotājiem un skolām. «Mums ir jārunā par to, kādā veidā skolotāji ieiet profesionālās valodas vidē, jo reizēm nav problēmu sarunāties, bet gan mācīt mācību priekšmetu latviešu valodā,» norāda ministre.
Tomēr otrs būtisks instruments esot aktīvāka kontrole. Kā skaidro ministre: «Tad, kad notiek akreditācija, tā ir fotofiksācija konkrētā brīdī. Visi jau zina, ka akreditācijas brīdī visi it kā lieto valodu, bet ikdienā nē.»
Papildus Čakša skaidro, ka būtiski ir fokusēt tieši uz latviskās vides nodrošināšanu pirmsskolās. Ja jau pirmsskolā bērns runās un ieies latviskā vidē, tad nebūs arī problēmu tālāk skolā turpināt mācības latviskā vidē.
Ministre norāda, ka nepieciešams palīdzēt tiem skolotājiem, kuriem šobrīd nav pietiekamas valodas prasmes. «Es pieņemu, ka visi skolotāji, kas šobrīd māca skolā, ir ar atbilstošu valodas prasmes sertifikātu, bet ne visos gadījumos ir valodas lietošanas prakse. Tādēļ kopā ar Valsts izglītības satura centru domāsim, kā mēs varam nodrošināt proporciju, lai cilvēkam ir viegli iegūt praksi».
Savukārt diskutējot par otro svešvalodu skolās, kurai no 2026.gada ir jābūt vienai no Eiropas Savienības valodām, viņa norādīja, ka viens no pedagogu piesaistes risinājumiem ir uzrunāt tos cilvēkus, kuri ir studējuši kādu no šīm svešvalodām. Ministre atgādina, ka pašreiz ir trīs studiju programmas, kas sagatavo vācu valodas skolotājus un viena – franču valodas skolotājus. Tāpat arī nesamazinās filoloģijas studentu skaits, kas mācās franču vai vācu valodu.
Tomēr Čakša pauž, ka stāsts nav tikai par valodas skolotājiem, bet par skolotāju profesijas prestižu kopumā. «Svarīgi ir, lai skolotājs ir starp «top5» profesijām, kad jaunais cilvēks domā par savu nākotni – jo šobrīd, runājot ar jauniešiem, tas neizskan. Lai tas notiktu, svarīgs ir skolotāju profesijas prestižs, un tajā viena liela daļa ir atalgojums. Arī valodu skolotāju trūkums lielā mērā ir saistīts ar to, ka cilvēki nejūtas novērtēti vai nespēj uzturēt savu dzīvi pietiekamā kvalitātē, un tāpēc neizvēlas šo profesiju,» skaidro ministre.
Čakša skaidro, ka primāri ir noslēgt darbu pie pedagogu atalgojuma,
tad arī risināsies jautājumi par valodu skolotājiem un STEM priekšmetu skolotājiem.
Jau ziņots, ka IZM plāno no 2026./2027.mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.
Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Lasiet arī: Valsts galva vēlas tuvākos gados dubultotu atbalstu augstākajai izglītībai un zinātnei