Valsts prezidents Egils Levits, piektdien, 13.janvārī, Rīgas pilī tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV), pievērsās valsts atbalstam augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī valsts lomai latviešu valodas, vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības stiprināšanā.
Liela uzmanība sarunā tika veltīta augstākās izglītības un zinātnes kvalitātei un tās stiprināšanai. Levits uzsvēra, ka vairākkārt ir aicinājis palielināt valsts atbalstu augstākajai izglītībai un zinātnei un sagaida no valdības konkrētu rezultātu šajā laukā tuvāko gadu ietvaros. Ministre informēja, ka valdības rīcības plānā
tiks paredzēts līdz 2026. gadam dubultot investīcijas pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanā.
Valsts prezidents arī norādīja, ka tuvākajos gados tāpat jāpalielina zinātnes bāzes finansējums līdz 50 % no kopējā pētniecības, attīstības un inovāciju finansējuma, kas nodrošinātu zinātnisko institūciju finansiālo stabilitāti, akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaisti un attīstību. Levits atzīmēja nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu zinātnes universitāšu akadēmiskajiem izdevumiem, sekmējot to izdošanu, īpaši humanitāro un sociālo zinātņu jomā, un atbalstot to iekļaušanu starptautiskajās datu bāzēs.
Valsts galva sarunā ar ministri rosināja Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu: «Tā atbildībā it sevišķi būtu Latvijas vēstures un Latvijas valsts vērtību komunikācija Latvijas sabiedrībai un ārvalstu auditorijai. Šāda institūta uzdevums būtu stiprināt mūsu nācijas pašapziņu un vērtības atbilstoši modernas, demokrātiskas, latviski nacionālas un eiropeiskas Latvijas vajadzībām.»
Tika pārrunāta arī 13.janvārī Rīgas pilī noritējušās diskusijas Vēstures mācība: vieta stundu
sarakstā un loma Satversmes vērtību apguvē daudzkārt izskanējusī atziņa, ka ir jāpārskata
vēstures saturs skolu apmācībā, lai veicinātu zināšanu apjomu par Latvijas vēsturi.
Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka nepieciešamas konkrētas rīcības valsts valodas stiprināšanai valstī, piemēram, risinājums, kā atbalstīt topošos latviešu valodas skolotājus. Čakša informēja, ka ministrija izskata dažādas iespējas, lai piesaistītu studējošo interesi šajā profilā. E. Levits arī rosināja izveidot jaunu tradīciju Valsts valodas dienā, 15. oktobrī, Saeimā sniegt ziņojumu par valsts valodas situāciju un plānotajiem darbiem par valsts valodu atbildīgajiem izglītības un zinātnes un kultūras ministriem.
Tāpat sarunā tika spriests, kā veicināt ES valodu skolotāju un dabaszinātņu priekšmetu skolotāju skaitu skolās. Valsts prezidents atzīmēja, ka drīzumā sasauks memoranda Dators ikvienam bērnam kārtējo sanāksmi, lai pārrunātu programmas tālākos soļus, veicinot datoru pieejamību un datorprasmes skolēnu vidū. Ministre atzīmēja, ka tikko novados ir saņemts pirmais datoru sūtījums un ministrija plāno tālāko programmas turpināšanu.
Lasiet arī: Levits «uzdod mājasdarbus» koalīcijai un vēlas koriģēt partiju finanses
