AS Citadeles banka brīdina iedzīvotājus par krāpniekiem, kuri paši uzrunā darba meklētājus, izliekoties par lielu uzņēmumu pārstāvjiem.
Krāpnieki uzrunā cilvēkus, kuri izvietojuši sludinājumus dažādos interneta portālos vai sociālajos tīklos.
Lai pieteiktos vakancei, naudas izkrāpēji upurus aicina atvērt kontu bankā, pierunā atdot pieejas datus un tos izmanto dažādu aizdevumu ņemšanai, kā arī preču iegādei nomaksā.
Shēma darbojas līdzīgi kā citas – krāpnieki pierunā iedzīvotājus atdot tiem internetbankas pieejas datus. Tālāk viņi nomaina klienta kontaktinformāciju, ieskaita kontā summu, ja tas ir no jauna izveidots konts, un tālāk seko aktīva pieteikšanās dažādiem ātrajiem aizdevumiem un preču iegādei nomaksā.
Preces tiek pasūtītas ar saņemšanu pakomātā, un tālāk tirgotas tajās pašās platformās, kur darba meklētāji sākotnēji izvietojuši sludinājumus, ka meklē darbu.
Krāpnieki iegādājas elektronikas preces vai jebkuras preces, kuras iespējams ātri realizēt.
Citadeles Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka pēdējā laikā ir konstatēti vairāki gadījumi, kad klientu kontā tiek ieskaitītas vairākas naudas summas no dažādiem aizdevējiem.
“Ar klientu sazināties nav iespējams, un jāveic tāds kā detektīva darbs, lai vispār sameklētu īsto klienta telefona numuru. Krāpnieki visu informāciju klienta datos ir nomainījuši, jo caur internetbanku krāpniekiem ir arī piekļuve klienta kontaktinformācijai. Savukārt, autorizējoties ar internetbanku, rodas iespēja piekļūt arī dažādiem portāliem, interneta veikaliem un kreditēšanas platformām,” stāsta Mūrnieks un piebilst, ka krāpnieki izmanto cilvēku vēlmi atrast darbu.
Tāpat Mūrnieks skaidro, ka darba meklētājiem tiek iestāstīs, ka interneta bankas pieejas – lietotājvārdu, paroli var atdot potenciālajam darba devējam.
“Tā ir cilvēka vēlme uzticēties autoritātei, ar ko krāpnieki manipulē,” spriež Mūrnieks.
Citadeles banka atgādina, ka sava bankas konta pieejas datus nedrīkst dot nevienam. Tāpat arī elektroniskā paraksta paroles ir rūpīgi jāsargā, lai krāpnieki tās nevarētu izmantot autentificējoties bankā un valsts iestāžu e-pakalpojumu lapās.
Digitālā identitāte atvieglo pakalpojumu saņemšanas procesu, bet šie dati ir jāsargā tāpat, kā jebkurš personu apliecinošs dokuments.
Lasiet arī: Jaunās vienošanās iespējas paredz nodokļu maksātājiem izdevīgākus maksājumu samazinājumus
