Pērnā gada izskaņā Eiropas dabasgāzes vairumtirgū cena kritās – to ietekmēja patēriņa samazinājums, resursa dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, arī īpaši strauja atjaunojamās enerģijas jaudu būvniecība. Tomēr joprojām šajā tirgū jābūt piesardzīgiem, turklāt prognozēt gāzes cenu tendences kļuvis teju neiespējami, norāda AS Latvenergo analītiķe Rodika Prohorova.
Eiropas dabasgāzes vairumtirgū 2022.gada decembra vidū cena strauji kritās no vidēji 140 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz 80 EUR/MWh. 2023.gada janvārī nākamā mēneša kontrakta cena svārstījusies no 55 EUR/MWh līdz 77 EUR/MWh. Atceroties dabasgāzes pīķa cenas virs 300 EUR/MWh 2022.gadā, tomēr jāsaka –
arī šābrīža cenas joprojām ir divas reizes augstākas nekā vēsturiski 10 gadu vidējais līmenis – ap 30 EUR/MWh.
Patēriņš ir būtiski sarucis gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan arī privātajā sfērā, ko nosaka gan ekonomikas tempa kritums, resursu dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, un it īpaši nemitīgi strauja AER jaudu būvniecība.
Globālajā tirgū dabasgāzes piedāvājums sedz aktuālo pieprasījumu, piemēram, Ķīnā dabasgāzes krājumi ir augstā līmenī, un rūpniecības patēriņš vēl nav uzņēmis pilnus apgriezienus pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.
Eiropa aktīvi pārplāno bilanci un turpina papildināt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) iepirkumus. Līdz ar to SDG kravas dodas uz Eiropu, tur veidojot arvien lielāku dabasgāzes piedāvājumu, kopsummā sniedzot Eiropai alternatīvu – atsakoties no Krievijas piegādēm un dabasgāzes krātuves aizpildot virs 95%, kā arī sasniedzot reģiona apgādes drošību šī gada ziemai. Janvāra sākumā Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 82%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kad aizpildījums bija 47%. Šogad līmenis ir virs pēdējo piecu gadu vidējā aizpildījuma, kas ir 63% atzīme.
Turklāt būtisks faktors, kas ietekmē dabasgāzes cenu, šī gada ziemas sezonā ir netipiski silti laikapstākļi Eiropā, kas ietekmēja dabasgāzes pieprasījumu galvenokārt siltumenerģijas izstrādē. Janvāra sākumā vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, tika pārspēti vēsturiskie siltuma rekordi, līdz janvāra vidum gaisa temperatūra kontinentā bija vidēji +2 līdz +7 grādi (pēc Celsija) virs normas. Atsevišķās dienās – maksimāli pat līdz neticamiem +20° grādiem virs normas.
Vienlaikus kopā ar temperatūras svārstībām janvārī periodiski gŪTA arī vēja izstrādE virs sezonālās normas.
Tā, piemēram, Vācijā sasniedza 50 gigavatstundas ik stundu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā sezonālā norma – ap 20 GWh. Ja laiks ir silts un vējains, tad siltuma pieprasījums ir zems, elektroenerģija tiek ražota vēja turbīnās, un fosilo kurināmo energoresursu pieprasījums atkāpjas par aptuveni 20%–35% pret 10 gadu vidējo līmeni.
Šobrīd tirgus dalībniekiem radusies pārliecība, ka «panika dabasgāzes tirgū», ko mēs piedzīvojām iepriekšējā gadā, beigusies, un šī gada ziemas sezonai Eiropa ir nodrošinājusies ar dabasgāzi. Tomēr joprojām jābūt brīdinoši piesardzīgiem, jo krīze, ko ir izraisījis Krievijas karš Ukrainā, ir vēl tālu no noslēguma.
Tāpēc daudzo neskaidrību dēļ Eiropā, kur dabasgāzes patēriņā liela ietekme ir laikapstākļiem un piegādes stabilitātei, kā arī politiskajiem notikumiem, prognozēt cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami, norāda eksperte.
Lasiet arī: Latvijā pērn saražots par 14,5% mazāk elektroenerģijas
