VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinātajā konkursā žoga izbūvei uz Latvijas–Krievijas robežas – pirmā 57 kilometrus garā prioritārā posma divās iepirkuma lotēs – saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesniedza uzņēmumi Citrus Solutions un Hagberg Construction.
Tie būvēs attiecīgi 16 kilometrus un 12,5 kilometrus garus robežzžoga posmus. Kā informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, Citrus Solutions piedāvāja veikt darbus par 7,54 miljoniem eiro, bet Hagberg Constructions – par 7,27 miljoniem eiro.
Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.
Griškevičs informē, ka
jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas–Krievijas robežas.
Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts. Griškevičs arī pauda pārliecību, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas varēs pabeigt paredzētajos termiņos.
Savukārt VNĪ izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā žoga izbūvei vairākos posmos (124 kilometri) saņemti desmit piedāvājumi, un patlaban notiek to izvērtēšana. Šajā aptaujā raitākai darbu norisei izbūvējamais apjoms ir sadalīts 14 lotēs. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 44 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas, taču pretendents var piedāvāt arī īsāku izpildes termiņu, par to saņemot papildus punktus.
Visos posmos aptuveni 180 kilometru garumā, kur iepriekš nav bijis izbūvēts žogs, VNĪ ir veikusi faktiskās situācijas auditu. Tādējādi ir iegūta pilnīga un visaptveroša informācija par faktisko situāciju dabā, kas ļauj precīzi plānot un starp iesaistītajām pusēm dalīt veicamos darbus, tostarp atmežošanu vietās, kur tā nav veikta, apaugumu noņemšanu iepriekš atmežotajos posmos, zemes vienību atsavināšanu valsts robežas joslā, ja tāda ir nepieciešama. Audita rezultāti tiks izmantoti arī nākotnē – tehnisko specifikāciju sagatavošanai robežapsardzības infrastruktūras izbūvē.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, veikta izpēte par dzīvnieku pārvietošanās takām robežjoslas tuvumā. Uz Latvijas-Krievijas robežas fiksētas 15 zīdītājiem nozīmīgas pārejas zonas. Lai atvieglotu iespējamo dzīvnieku pārvietošanos starp abām valstīm, atsevišķās zonās žogā tiks veidoti vārti. Šobrīd augstākā prioritāte ir Latvijas valsts drošība, tādēļ tie vismaz dažus gadus būs slēgti. Mainoties ģeopolitiskajiem apstākļiem, nākotnē varētu veidot atvēršanas režīmu, bet robežapsardzību nodrošināt ar viedajām tehnoloģijām.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara.
Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam.
Šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt
žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VNĪ, AS Latvijas Valsts meži, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA Citrus Solutions apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.
Citrus Solutions ir daļa no SIA Tet grupas. Tet pieder valstij SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor personā (51%) un Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas Telia Company meitasuzņēmumam Tilts Communications (49%). Tet pieder arī 23% SIA Latvijas mobilais telefons kapitāldaļu.
Citrus Solutions veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. Vācijas tirgū darbojas 2018.gadā nodibinātais Citrus Solutions meitasuzņēmums Vācijā.
Hagberg Construction 2022.gadā strādāja ar 6,01 miljona eiro apgrozījumu un guva 568 745 eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmums tika reģistrēts 2016.gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, īpašnieks – Ivaram Lukaševičam piederošā SIA Biznesa vadība.
VNĪ ir dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Lasiet arī: Pujāts: Iedzīvotāji saprot situācijas nopietnību – gana aktīvi ziņo par aizdomīgām personām pierobežā