No šā gada 1.jūnija plānots palielināt dzērienu ražotāju dalības maksu depozīta sistēmā par plastmasas iepakojumiem, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes publicētais lēmums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) tarifs paredz krāsainās plastmasas vienreiz lietojamā depozīta iepakojuma maksas kāpumu no 0,0252 eiro līdz 0,0256 eiro par iepakojumu, savukārt caurspīdīgās plastmasas viena depozīta iepakojuma cena pieaugs no 0,0068 līdz 0,0164 eiro par vienību.
Vienlaikus dalības maksa samazināsies četriem iepakojumu veidiem – dzelzs iepakojumam, vienreiz lietojamam stiklam, atkārtoti lietojamam stiklam (universālais un individuālā dizaina) –, kā arī dalības maksas saglabāšanu nulles līmenī alumīnija iepakojumiem.
Dzelzs iepakojumu dalības maksu DIO piedāvā samazināt no 0,0343 eiro par vienību līdz nulles atzīmei, vienreiz lietojamā stikla – no 0,0429 eiro līdz 0,0333 eiro par vienību, savukārt atkārtoti lietojamā stikla iepakojumam ar universālu dizainu dalības maksa depozīta sistēmā varētu sarukt no 0,0858 eiro līdz 0,066 eiro par vienību, kamēr individuālā dizaina atkārtoti lietojamam stiklam – no 0,0199 līdz 0,0161 eiro par vienību.
LETA jau ziņoja, ka pēc DIO apkopotās informācijas, pērn tirgū laisti 138,4 miljoni vienreiz lietojamās caurspīdīgās plastmasas iepakojumu, kuru atgriešanas īpatsvars pērn bija 85%, kamēr vienreiz lietojamā krāsainā plastmasa tirgū laista 101,5 miljonu vienību apmērā, un tās atgriešanas īpatsvars bija 89%.
Dati arī liecina, ka pērn alumīnija iepakojums tirgū laists 114,7 miljonu apmērā, no kuriem atgriezti 77%, dzelzs iepakojums tirgū laists 600 000 vienībās, no kurām atgriezti 53%. Tikmēr tirgū laisto vienreiz lietojamā stikla iepakojumu apmērs pērn bija 48,8 miljoni, bet atgriezti 83%.
Savukārt atkārtoti lietojamais universālā dizaina stikls tirgū laists 57,6 miljonu iepakojumu apmērā, no kuriem atgriezts 91%, bet atkārtoti lietojamā individuālā dizaina stikls tirgū laists 16 miljonos, no kuriem atgriezti 92%.
DIO ražošanas un finanšu direktore Diana Imaka aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka depozīta sistēmas dalības maksas projekts ir attiecināms uz depozīta iepakotājiem – tā ir maksa, ko dzērienu ražotāji un importētāji maksā par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu depozīta sistēmā, tātad par katru tirgū laisto depozīta iepakojuma vienību.
Depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa un visi iegūtie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti atpakaļ sistēmas darbības nodrošināšanā un attīstībā, atzīmēja Imaka.
Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.
2022.gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, DIO strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), SIA “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), SIA “Cido grupa” (12,05%), AS “Cēsu alus” (12,05%), AS “PET Baltija” (12,05%), AS “Aldaris” (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
Lasiet arī: Latvijā ievieš jaunu tālruņa servisu atkarību risināšanai