Krievija izvērš karadarbību Ukrainā, tomēr tas nav agresora vienīgais mērķis, un jau gadiem Maskava meklē veidus, kā vēl vairāk nostiprināt ietekmi Moldovā, izpētījis medijs The Kyiv Independent sadarbībā ar starptautisku žurnālistu grupu.
Saskaņā ar dokumentiem, kas nonākuši mediju rīcībā, Krievija plāno līdz 2030.gadam pārņemt kontroli Moldovā. Anonīms avots rietumu izlūkdienestos sacīja, ka Kremlis jau 2021.gadā sagatavojis dokumentu «Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Moldovas Republikā». Saskaņā ar to, Krievijas galvenie mērķi ir panākt, lai likumdevēji un sabiedrība negatīvi attiektos pret NATO, un valsts politikā un ekonomikā būtu spēcīgas prokremliskās grupas.
Krievijas plāns paredz, ka Piedņestra joprojām ir separātisks reģions, ar spēcīgu krievu armijas klātbūtni; Krievijas medijiem jābūt plaši pārstāvētiem, un krievu valodai jākļūst par Moldovas oficiālo valodu.
Viens no tā sauktajiem reālistiskajiem mērķiem ir «stāties pretī ārējo aģentu centieniem iejaukties Moldovas iekšējās lietās, mēģinājumiem stiprināt NATO ietekmi un vājināt Krievijas pozīcijas».
Par ārējiem aģentiem tiek uzskatīta Moldovas kaimiņvalsts Rumānija, citas Eiropas Savienības valstis un ASV.
Pretī rietumu ietekmei Krievija liek Moldovas dziļāku iesaisti Kremļa versijā par NATO – Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO), un Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Bijušais ASV Valsts departamenta Valsts sekretāra vietnieks Deivids Krāmers (David Kramer) sacīja: «Šis dokuments izturas pret Moldovu kā vadāmu satelītvalsti, pār kuru var izvērst kontroli, tajā pašā laikā cenšoties novērst rietumu ietekmi.»
Lielāko daļu Krievijas īstermiņa mērķu, kas bija jāsasniedz līdz 2022.gadam, aizkavēja Maskavas pilna apjoma iebrukums Ukrainā.
Tas lika Ukrainas kaimiņvalstij Moldovai ciešāk lūkoties Eiropas Savienības virzienā. 2022.gada jūnijā Eiropas Padome paziņoja, ka Moldovai piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
Moldovas premjerministrs Dorins Rečeans (Dorin Recean) norādīja, ka viņa valsts apzinās Krievijas centienus pārņemt varu valstī, un piebilda, ka lielākie draudi nav militāri. Tas ir Krievijas ekonomiskais un politiskais spiediens, kas rada bažas.
Moldova vēsturiski ir neaizsargāta pret Krievijas ietekmi. Daudzi prokrieviski projekti guvuši plašu atbalstu Moldovas sabiedrībā, un politiķi no prokrieviskām komunistiskām un sociālistiskām partijām bijuši pie varas iepriekšējos 20 gadus. 2020.gadā par Moldovas prezidenti tika ievēlēta Maija Sandu (Maia Sandu), kuras politika vērsta rietumu virzienā. Sandu vadītā Rīcības un solidaritātes partija 2021.gadā pārliecinoši uzvarēja parlamenta vēlēšanās.
Kad marta sākumā žurnālisti iepazīstināja Moldovas premjerministru ar Krievijas veidoto dokumentu, viņš norādīja, ka vislielākās raizes sagādā tieši Krievijas plāni ietekmēt valsts kultūra un izglītības sfēras. Viņš sacīja:
«Viņi vēlas palielināt Krievijas bezpeļnas organizāciju skaitu, vēlas palielināt krievu studentu skaitu un vēlas panākt šeit lielāku krievu valodas ietekmi. Viņi vēlas šeit palielināt savu mediju iespaidu.»
Saskaņa ar dokumentā teikto, Krievija centusies izveidot stabilas prokrieviskās grupas Moldovas politiskajā un ekonomiskajā elitē, saglabāt visaptverošu Krievijas ietekmi Piedņestrā, padarīt Moldovu atkarīgu no Krievijas tirgus un gāzes, un samazināt trešo pušu valūtas daļu tirdzniecības darījumos, tādējādi palielinot Krievijas rubļa ietekmi. Plāns paredz, ka Moldovas iedzīvotāji izjustu spēcīgu Krievijas mediju klātbūtni un krievu valodai būtu jākļūst par galveno saziņas valodu dažādu nacionalitāšu iedzīvotāju vidū. Savukārt Krievijas nevalstiskās organizācijas rūpētos par krievu kultūras klātbūtni.
Starp īstermiņa mērķiem, ko Kreivijai nav izdevies īstenot, ir centieni novērst Krievijas mediju ierobežošanu. 2022.gada nogalē Moldovas valdība aizliedza sešu Krievijas kanālu pārraidīšanu, pamatojot to ar viltus ziņu izplatīšanu par karu Ukrainā. Tomēr premjerministrs norādīja, ka cīņa ar propagandu ir sarežģīta, jo tās izplatīšana tagad notiek sociālajos tīklos.
Krievija ietekmes palielināšanu Moldovā redz kā pakāpenisku projektu. Līdz 2025.gadam Maskava bija plānojusi palielināt ietekmi politikā, veidot draudzīgu attieksmi pret Krieviju, radīt negatīvu nostāju pret NATO un stiprināt militāro un varas iestāžu sadarbību starp abām valstīm. Daļa no plāna bija arī krievvalodīgās izglītības saglabāšana Moldovā.
2022.gadā karš tuvināja Moldovu rietumiem, savukārt Krievija izmisīgi cenšas saglabāt ietekmi un ir gatava pielietot visdažādākos līdzekļus. Februārī Sandu apsūdzēja Krieviju valsts apvērsuma plānošanā.
Viņa norādīja: «Plāns iekļāva militāri apmācītu personu, kas maskējušās par civiliedzīvotājiem, izvērstas vardarbīgas akcijas un uzbrukumus valdības ēkām, kā arī ķīlnieku saņemšanu.»
Pēdējā laikā Moldovā notikušas pret valdību vērstas protesta akcijas, un svētdien, 12.martā, tūkstošiem demonstrantu izgāja Kišiņevas ielās.
Lasiet arī: Moldova izjaukusi pret valdību vērstu protestu plānu
