Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē trešdien, 13.martā, ar 523 balsīm par, 46 pret un 49 atturoties tika pieņemts vēsturisks likumprojekts par mākslīgo intelektu (MI), Eiropai kļūstot par pirmo lielo politisko organizāciju, kas izstrādājusi noteikumus attiecībā uz strauji attīstošo nozari, ziņo Politico.
Noteikumu kopums aizliegs dažus MI pielietojumus, piemēram, algoritmisko sociālo vērtēšanu un neētisku praksi, un noteiks stingrākus noteikumus citām MI sistēmām kā “ChatGPT”, kuras tiek izmantotas
“augsta riska” situācijās, piemēram, izglītībā, darbā vai kritiskās infrastruktūras pārvaldībā.
MI noteikumu kopumā ir noteikts, ka “plašlietojuma” MI modeļiem ir jāievēro ietekmes mazināšanas un testēšanas saistības, ko uzraudzīs un īstenos jaunizveidotais “MI birojs” Eiropas Komisijā.
Likumprojekts pirmo reizi tika izstrādāts 2021.gadā pirms MI rīku, kā “OpenAI ChatGPT”, uzplaukuma; tā izstrādes procesu apgrūtināja saspīlējums starp Eiropas likumdevējiem un Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp Francijas un Vācijas, valdībām saistībā ar bažām, ka stingrs regulējums varētu kavēt Eiropas progresu globālajā sacensībā par līderpozīciju mākslīgā intelekta jomā.
Starp citiem strīdīgajiem punktiem bija arī iespēja pilnībā aizliegt sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas galīgajā tekstā ir ierobežota, bet nav aizliegta, un paša “MI biroja” struktūra.
Eiropas Komisijas iekšējā tirgus vadītājs Tjerī Bretons (Thierry Breton) pēc balsojuma sacīja, ka
“Eiropa ir kļuvusi par pasaules standartu noteicēju uzticama MI nozarē”.
Paredzams, ka ES Padome oficiāli pieņems tekstu par MI izmantošanu aprīlī, aizlieguma aspektiem stājoties spēkā 2024.gada beigās, bet noteikumi par vispārējās lietošanas MI stāsies spēkā 2025.gada sākumā. Pārējos noteikumus ir plānots piemērot 2026.gadā.
Tikmēr Bretona sponsorētais “MI pakts” palīdzēs uzņēmumiem sagatavoties atbilstības nodrošināšanai.
Lasiet arī: ES Parlaments grasās iesūdzēt Komisiju tiesā par Ungārijai piešķirtajiem līdzekļiem
