Gaidāms, ka drīzumā Eiropas pusaudžiem būs sarežģītāk piekļūt sociālo tīklu saturam, un Eiropas Savienības institūcijas apsver jaunu regulējumu, kas ierobežotu sociālo tīklu lietošanu personām, kas jaunākas par 15 gadiem.
Arvien pieaugošās bažas par mobingu tiešsaistē, dezinformāciju un bērnu pornogrāfijas apriti internetā likušas radīt ierosinājumu, kas gan joprojām ir apspriešanas stadijā. Likumdevēji atzīst – ierobežojumu ieviešana ir tehnoloģisks izaicinājums, jo īpaši, ja runa ir par vecuma noteikšanu.
Piecu bērnu māte Ingrida Laučuviene (Ingrida Lauciuvienė) norādīja, ka viņas jaunākie bērnie aug pilnīgi citādā digitālajā vidē nekā vecākie bērni. Kamēr vecākajiem bērniem pusaudžu gados vēl pat nebija sava telefona, jaunākie brīvi rīkojas internetā. Drošības dēļ ģimenes 13 gadus vecais dēls mācās skolā, kur mobilo telefonu lietošana ir aizliegta. Laučuviene piebilda: “Tas ir milzīgs izaicinājums mūsu paaudzes vecākiem. Mans vīrs vēlas stingras robežas, savukārt es uzskatu, ka mēs varam atļaut ierobežotu izmantošanu.”
Vecāki un bērnu tiesību aizstāvji uzsver, ka
steidzami nepieciešama stingrāka kontrole pusaudžu sociālo tīklu lietošanas paradumiem.
Lietuvas Mediju regulatora valdes locekle Kristina Mikoļūniene (Kristina Mikoliūnienė) sacīja: “Pirms dažiem gadiem vairums kaitīgā satura internetā bija pornogrāfija. tagad redzam arvien vairāk kibermobinga gadījumus un vardarbīgu saturu.”
Policijas pārstāvis Ramūns Matonis (Ramūnas Matonis) piezīmēja, ka satraucoši daudz jauniešu filmē un dalās ar vardarbīgu rīcību. Viņš sacīja, ka vērojama tendence filmēt likumpārkāpumus un vardarbību, lai pēc tam to atrādītu izklaidei publiski vai privātajās grupās.
Francijā pirms diviem gadiem tika pieņemts likums, kas līdz 15 gadu vecumam paredz vecāku piekrišanas nepieciešamību, lai lietotu sociālos tīklus. Līdzīgu mēru pieņemšanu apsver arī citas ES valstis. Tomēr likuma stāšanās spēkā joprojām kavējas. Lietuvas sabiedriskā medija LRT korespondente Francijā Goda Klimavičūte (Goda Klimavičiūtė) skaidroja, ka noteikumus ir ļoti viegli apiet, jo
nav uzticamas metodes, ar kuras palīdzību apstiprināt bērna vecumu vai dot vecāku piekrišanu.
Arī Austrālija apsver stingrākus nosacījumus sociālo tīklu lietošanai, un rosināts noteikt vecuma ierobežojumu līdz 16 gadiem. Tikmēr valstī jau ieviests aizliegums skolās lietot telefonus, tādējādi cenšoties novērst traucēkļus un atbalstīt veselīgu dzīvesveidu.
Lietuvas Mediju regulators šobrīd izskata iespēju izmantot digitālo identifikāciju. Mikoļūniene skaidroja, ka, gluži tāpat kā uzrādot pasi pie robežas, arī digitālajai pasaulei būtu vajadzīgs dokuments, kas apliecinātu tiesības piekļūt attiecīgajai vietnei.
Saskaņā ar Viļņas Universitātes datiem, Lietuvas pusaudži vidēji pie ekrāniem pavada piecas stundas dienā.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2598201/from-france-to-lithuania-parents-push-for-limiting-kids-access-to-social-media
Lasiet arī: Makrons: likumdevējiem divas naktis būtu jāpavada pie vilkiem