Ministru kabinets otrdien, 15.novembrī, iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību un straujo cenu kāpumu Latvijas būvniecības nozarē.
EM konstatē, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā atstāj ilgstošu ietekmi uz būvizstrādājumu pieejamību, kā arī būvizstrādājumu, izejvielu un resursu cenām. Turklāt, turpinoties militārām darbībām, šī ietekme turpina pieaugt. Tāpat ir apkopota publiskā sektora pasūtītāju sniegtā informācija par paredzamo sadārdzinājumu to esošajās un plānotajās būvdarbu iecerēs. Ziņojums balstās uz statistikas datiem līdz šā gada jūlija beigām.
Jūnijā un jūlijā būvniecības tirgū novērotas pirmās stabilizēšanās pazīmes, būvizstrādājumu cenu kāpums sabremzējās, uzlabojās arī būvizstrādājumu pieejamība.
Tomēr komersanti ar bažām vēro būvizstrādājumu tirgus tendences, ņemot vērā, ka vairāku būvizstrādājumu ražošana ir energoietilpīgs process, tostarp, ar lielu gāzes patēriņu. Kaut arī būvizstrādājumu piegādātāji un vairumtirgotāji pārorientējas, meklējot piegādātājus citās valstīs, jaunās loģistikas ķēdes un jaunie piegādes maršruti vēl līdz galam nav nostiprinājušies. Tādēļ šā gada 2.ceturksnī ir novērotas būtiskas problēmas būvizstrādājumu un izejmateriālu pieejamībā, arī straujš cenu pieaugums.
EM ir izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai «sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību». Tāpat Satiksmes ministrijas pārraudzītā kapitālsabiedrība VSIA Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar ceļu būvniecības nozari ir noteikusi līgumcenas pārrēķināšanas metodi tipveida līgumiem autoceļu būvdarbos. Papildus EM ir izstrādājusi arī vadlīnijas būvdarbu līguma cenas indeksācijai no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos.
EM ziņo, ka no 2 815 publiskajiem būvniecības projektiem tikai 305 jeb 11% publisko infrastruktūras projektu īstenošanā notiek sarunas par nepieciešamajiem risinājumiem to līgumu sekmīgai pabeigšanai. Ziņojumā uzsvērts, ka šāda situācija norāda uz iespējamiem riskiem, jo nepietiekamā publisko būvdarbu vadība var rezultēties publisko būvdarbu veicēju izbeigtos līgumos un infrastruktūras projektu īstenošanas apturēšanā vismaz līdz nākama gada sezonai.
Jaunie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka būvniecības nozarē jau piekto ceturksni pēc kārtas ir novērojams produkcijas apjoma kritums.
Kavēšanās uzsākt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un ES struktūrfondu projektu īstenošanu un šīs īstenošanas pārcelšana uz vēlāku laiku var palielināt nozares pārkāršanas risku, veidojot pārāk lielus būvdarbu apjomus 2024.gadā un 2025.gadā. EM ieskatā ziņojumā tiek uzsvērts: būvprojektu apturēšana, ņemot vērā esošo sociālekonomisko situāciju valstī un globālos notikumus pasaulē, nav vēlama. Izņēmumi – kad dažādu iemeslu dēļ būvprojektu nav iespējams turpināt vai tas ir tikai īstenošanas sākumposmā.
Būvprojektu turpināšana ir svarīga arī būvniecības nozares darbības specifikas un tajā darbojošos uzņēmumu finansiālā stāvokļa dēļ, tādejādi uzņēmumiem neradot finansiāla rakstura grūtības. EM piedāvā: Lai turpmāk mazinātu risku būvniecības cenu svārstību gadījumā, publiskajiem pasūtītājiem ieteicams no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos iekļaut līgumcenas indeksācijas noteikumus.
Lasiet arī: Latvija trešajā ceturksnī ir vienīgā ES valsts ar IKP kritumu
