bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Melbārde: Ušakova un Amerika kandidatūra Eiropas Parlamentā, šķiet, bīstami korelē ar Rīgas satiksmes «nebūšanu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kultūras ministre Dace Melbārde

«Latvijas vēlētajiem jādomā līdzi un jāsaprot, ka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv tikai astoņi deputāti. Ir ļoti svarīgi atdot savu balsi tā, lai pašam nebūtu kauns par savu izvēli. Te citas receptes nav – ja grib ietekmēt Eiropas Parlamenta «saturu», jāatceras, ka rezultāts veidojas, balsi pieliekot pie balss. «Stāvot malā», nekas nemainīsies,» intervijā BNN komentē pašreizējā kultūras ministre un Eiropas Parlamenta deputātes amata kandidāte Dace Melbārde. 

 

«Biju pārsteigta, ka daudzi, kas nav politikā, kandidē EP»

 

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) kandidēs 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā viņa apgalvo – «ir jāizmēģina kaut kas jauns». «Esmu par to, ka amatpersonām augstos amatos ir jārotē, laiku pa laikam jāmaina darbavietas. Nedrīkst iesēdēties, apaugt ar rutīnu, un tas lielā mērā pašam ir jāsajūt, kurš ir tas brīdis.» Viņa pauž, ka tas nepieciešams, lai «profesionālajā darbībā joprojām būtu vērojama dinamika, degsme un motivācija atklāt jaunus apvāršņus».

Tikmēr uz BNN jautājumu, kurš tad ieņems kultūras ministres vietu gadījumā, ja viņa iekļūs EP, Melbārdē norāda: «Man pašlaik ir kandidāti, kas to varētu darīt, bet par to runāt ir pāragri.» 

Ministre atzīmē, ka viņai bija pārsteigums, ka šajās EP vēlēšanās kandidē cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši politikā. Tomēr, runājot par viņas, jāsaka, jau kolēģi, Ansi Pūpolu, kurš ir bijis Nekā personīga žurnālists un joprojām tiek pieteikts kā žurnālists, lai gan ētisku apsvērumu dēļ šīs profesijas nav savienojamas, viņa norāda: «Tas, kas kolēģim ir jāizdara, viņam stingri jānovelk līnija, kurā brīdī viņš kļūst par politiķi un vairs nav žurnālists. Tās ir nesavienojamas varas.»

Viņa atzīmē, ka ir labi, ka EP kandidē dažādu profesiju pārstāvji, tomēr neslēpj izbrīnu par to, ka šogad kandidē ļoti daudz cilvēku, kuri iepriekš nebija «redzēti» nacionālajā politikā. Tāpat viņa atzīmē, ka atsevišķus jautājumus raisa ne tikai žurnālistu kandidatūra, bet arī politologu.

Runājot par jau esošajiem Latvijas politiķiem, kas kandidē uz vietu Eiropas Parlamentā, Melbārde atzīmē, ka ļoti pārsteigušas Rīgas domes mēra Nila Ušakova un Rīgas domes deputāta Andra Amerika kandidatūras.

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

«Eiropas Parlamentā jācīnās vairāk par kultūras objektu būvēm Latvijā»

 

Eiropas Savienība diezgan būtiski ietekmē arī Latvijas kultūras dienaskārtību, uzskata Melbārde. Tāpēc savu pienesumu Latvijai, esot EP, viņa skata caur humanitārām jomām, uz ko viņa turpinās specializēties. «Mēs redzam, ka ir vairāki jautājumi, kur Latvija «iesprūst» Eiropas Savienības līmenī, piemēram, Eiropas struktūrfondu apguve.» Par piemēru Melbārde min tādu lielu infrastruktūru objektu plānošanu kā Nacionālās koncertzāles būve, kurai ES uzlika šķēršļus. Viņasprāt, jācīnās vairāk par kultūras objektu būvēm Latvijā, un Parlamentā ir jābūt tādam pārstāvim, kas spētu ES līmenī tās aizstāvēt.

Runājot par to, kas jāstiprina ES, Melbārde izceļ jautājumu par informatīvās telpas drošību – jāspēj mobilizēti reaģēt uz pārkāpumiem. Melbārdes ieskatā, nacionālās informācijas telpa ir ierobežota – arī ar ES normatīvajiem aktiem. «Tai pašā laikā ir nepieciešama kopīga ES pozīcija un pastāvīga sadarbība ar sociālajiem tīkliem – Facebook, Twitter, Google – un to īpašniekiem,» norāda Melbārde.

 

 Pārāk zema pilsoniskā līdzdalība, kas ar steigu jāmaina ES līmenī

 

Kā vienu no problēmām ministre izceļ to, ka Latvijā joprojām ir pārāk zema pilsoniskā līdzdalība, kas ar steigu jāmaina ES līmenī. «Tas ir kopīgās interesēs, lai jaunieši vairāk piedalītos Eiropas Savienības veidošanas procesos, jo Eiropas nākotne būs atkarīga lielā mērā no tā, cik jaunieši ticēs Eiropas Savienības projektiem.»

«Šobrīd, ja paskatāmies, tad jauniešu līdzdalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi ļoti zema. Ja vidēji tajās piedalījās virs 40% balsstiesīgo vēlētāju, tad vecuma grupā līdz 25 gadiem piedalījās 27%, kas ir ļoti zems rādītājs. Līdz ar to rodas liels jautājums, kāpēc jaunieši neredz Eiropas Savienības nozīmīgumu savā dzīvē un vispār Eiropas un savas valsts nākotnē, jo šobrīd, pieaugot globalizācijas procesiem, valstij, cilvēkiem kļūstot savstarpējiem atkarīgākiem citam no cita, rodas arvien vairāk jautājumu, kas būs jārisina daudzpusējās attiecībās. Un šajā gadījumā, man šķiet, ļoti svarīgi identificēt tos jautājumus, kas ir daudzpusējās attiecībās risināmi, un arī tos, kur Eiropas Savienībai nevajadzētu iejaukties.»

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

«Manuprāt, vēlētāju skaita kritums, ir saistīts ar to, ka cilvēki līdz galam nesaņem informāciju par to, kā tad ES pieņemtie lēmumi ietekmē viņu ikdienu. Tas, nešaubīgi, ir arī akmens Eiorpas Parlamenta deputātu dārziņā. Tā ir viena no misijām – Eiropas parlamentārietim nemitīgi skaidrot valsts valodā, kas notiek parlamentā, un izmantot tam visdažādākos līdzekļus, ne tikai laiku pa laikam ielikt komercreklāmu kaut kādā avīzītē, bet atrast kādus regulārākus veidus,» uzskata Eiropas Parlamenta kandidāte.

Tāpat viņa stāsta: «Ja runājam par globāliem jautājumiem, kur aizvien vairāk ir vajadzīga valstu sadarbība, tad es kā vienu no lietām gribētu uzreiz nosaukt klimata pārmaiņas. Nešaubīgi, arī jautājumus par terorismu, naudas atmazgāšanu, kas faktiski iet «roku rokā». Eiropas Savienība šeit ir bijusi patiešām ļoti sekmīga, tā ka varētu teikt, ka mūsu kā nacionālās apvienības politiskā spēka un mans lozungs, ejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir, ka Eiropas Savienībai vajag darīt mazāk, bet labāk. Precīzi jāidentificē tie jautājumi, kur nepieciešama kopīga darbība, kur visas valstis var būt ieguvējas, un tai pašā laikā, stiprinot katras nacionālas valsts suverenitāti.»

Runājot par klimata pārmaiņām un to, kādēļ Latvijā ar steigu jāuzlabo pilsoniskā atbildība, ministre uzskata, ka problēmas sakne slēpjas tajā, ka Latvijā klimata pārmaiņas cilvēki tik ļoti neizjūt. Te arī, viņasprāt, rodas pilsoniskā atbildība, kas jāvairo cilvēkos attiecībā uz Eiropas un kopumā – uz pasaules – nākotni. «Tas, ka pašu robežās nekādas ar klimatu pārmaiņām saistītas likstas nav jūtamas, tas nenozīmē, ka mūsu sabiedrībai par to nav jāuztraucas.»

«Ir svarīgi vairot izpratni sabiedrībā, kā mainīt dzīvesveidu. Un te tieši izglītības un kultūras jautājumi var visvairāk palīdzēt, jo dažkārt spēcīgas filmas vai mākslas izstādes cilvēku apziņu var vairāk ietekmēt nekā Parlamentā pieņemtie lēmumi,» BNN atzīmē Melbārde.

 


Pievienot komentāru

  1. vineta teica:

    Vau vau.Sataisa seit bardaku,tagad uz ero savienibu bumu jataisa………..

  2. vāvere teica:

    Man prieks par to, ka runā kāds arī par klimata pārmaiņām!

  3. Jānis teica:

    Man gan būtu kauns,ja Jūs tur būtu !

  4. Nīls teica:

    Es domāju, ka Eiropas savienība ir labāka vieta kur dzīvot, nekā Pūķina Krievija.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.

Nekā Personīga: Caur RTAB Saskaņas vēlēšanu kampaņai algoti ārzemju politiskās komunikācijas speciālisti

Izmeklētāju rokās nonākuši dokumenti, kas atklāj, ka pirms 13.Saeimas vēlēšanām Rīgas tūrisma attīstības birojs veicis vismaz desmit pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

Sprādzienā pie Ēģiptes piramīdām cieš tūristi

Ēģiptē 17 cilvēki cietuši miesas bojājumus, kad Gizas piramīdu tuvumā eksplodējis spridzeklis, trāpot tūristu autobusam. Uzbrukumi tūristiem Ēģiptē nav bieži, bet notiek. Iepriekšējais smagais uzbrukums tūristiem valstī noticis 2018.gada decembrī.

Autovadītāj, paskaties, vai tavā ieplānotajā maršrutā pa ceļam nav kādi remontdarbi

Uz autoceļa Jelgava–Iecava Ozolnieku novadā ir sākušies asfaltēšanas darbi, kas turpināsies visu nedēļu, tāpēc tur ir sagaidāma palēnināta satiksme.

de facto: Reklamējoties caur sportu, LDz iztērē miljonu; vairākas organizācijas saistītas ar ZZS

Pagājušajā gadā un šī gada sākumā LDz sevis reklamēšanai tērējis vismaz divus miljonus, turklāt lielāko daļu naudas dodot sporta organizācijām, no kurām vairākas saistītas ar Zaļo un zemnieku savienību.

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.