Eiropas Savienība ierobežojusi Ungārijas pieeju konfidenciālai informācijai, un bloka līderi svarīgos jautājumus apspriež mazāka mēroga sapulcēs, raksta “Politico.”
Tomēr, saskaņā ar ES amatpersonu sacīto, kuri “Politico” pauda bažas par iespējamo informācijas nopludināšanu Kremlim, gaidot 12.aprīlī plānotās Ungārijas parlamenta vēlēšanas, bloks neplāno izvirzīt nekādas oficiālas apsūdzības.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk), kurš atbalsta Ungārijas opozīcijas līderi Pēteru Maģaru (Péter Magyar), 22.martā vietnē “X” rakstīja, ka Viktora Orbāna (Viktor Orbán) cilvēku ziņojumiem Kremlim par ES Padomē apspriestajiem jautājumiem nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam. Aizdomas par to esot bijušas jau ilgu laiku, un tādēļ arī Tusks izsakoties vien tad, kad tas tiešām ir nepieciešams, un pasakot tikai tik daudz, cik nepieciešams.
“Washington Post” 22.martā ziņoja, ka Orbāna valdība saglabājusi ciešas saites ar Kremli par spīti Krievijas agresijai Ukrainā, un Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto (Péter Szijjártó) izmantojot pārtraukumus sēdēs, lai informētu Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par tajās apspriesto. Viena no ES amatpersonām, kas saglabāja anonimitāti, norādīja, ka tieši bažas par informācijas nonākšanu Maskavas rokās ir pamatā tam, ka arvien biežāk bloka līderi pulcējas mazāka formāta sapulcēs tā vietā, lai rīkotu tikšanās, kurās piedalās visu 27 valstu pārstāvji. Viņš uzsvēra, ka nelojālās dalībvalstis ir iemesls Eiropas diplomātisko jautājumu risināšanai mazākās grupās – E3, E4, E7, E8, Veimāras grupā, NB8, JEF un citās. Veimāras aliansi veido Francija, Vācija un Polija,
NB8 ir Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, un JEF apvieno 10 Eiropas ziemeļdaļas valstis.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) “Politico” sacīja, ka jau 2024.gadā brīdināts par to, ka ungāri, iespējams, nodod informāciju Kremlim, un gan viņš, gan viņa kolēģi ierobežojuši informāciju, kas apspriesta, klātesot Sijārto. Landsberģis norādīja, ka pat NATO samitā Viļņā 2023.gadā Budapeštas delegācija izslēgta no sensitīvu jautājumu apspriešanas, un plašākās sanāksmēs runāts, pieturoties pie vispārīgiem un oficiāliem terminiem, lai pēc tam šaurākā lokā apspriestu samita mērķus.
Ticis ziņots arī par to, ka Bukarestes devītnieks 2024.gadā apsvēris Budapeštas izslēgšanu no grupas pēc tam, kad nav bijis iespējams vienoties par atbalstu Ukrainai. Bukarestes devītnieks apvieno deviņas NATO austrumu flanga valstis – Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju.
Ungārijas Eiropas lietu ministrs Jānošs Boka (János Bóka) “Politico” sacīja, ka nedēļas nogalē uzvirmojušie ziņojumi ir viltus ziņas, kas esot izmisīga reakcija uz Orbāna partijas sekmēm priekšvēlēšanu kampaņā, un Ungārijas tautu nevarot apmānīt.
Arī Sijārto noliedza “Washington Post” ziņoto un norādīja, ka mediji izvirzot sazvērestības teorijas,
kas ir vēl absurdākas nekā jebkad iepriekš.
Viens no ES diplomātiem sacīja, ka jauno apsūdzību gaismā vēl rūpīgāk jāapdomā, kāda informācija tiek apspriesta. Tiekot runāts par ES dokumentu un informācijas noslepenošanu, un, lai gan tas neatrisināšot visas problēmas, šādi mēri var kalpot, lai atbaidītu no sensitīvas informācijas nodošanas trešajām pusēm.
“Politico” uzrunātie diplomāti sacīja, ka jaunumi viņus nepārsteidz, bet jebkāda oficiāla atbilde ir atkarīga no Ungārijas vēlēšanu iznākuma. Par spīti tam, ka viņa partija aptaujās atpaliek no Maģara partijas, Orbāns 20.martā sacīja, ka viņš noteikti varētu palikt amatā vēl vienu termiņu.
Bloka diplomāts par apsūdzībām Ungārijas virzienā sacīja, ka situācija apdraud ES valstu savstarpējo uzticību, sadarbību un vienotību, un tas ir nožēlojami. Ja Orbāns pēc vēlēšanām saglabāšot amatu, ES būšot jāatrod citi veidi, kā ar viņu tikt galā. Cita amatpersona norādīja, ka, lai ko darītu ES un tās līderi, Orbāns to izmantos savā labā priekšvēlēšanu kampaņā, un neviens nevēloties veikt darbības, kas pielietu eļļu ugunij.
Maģars pagājušajā nedēļā sacīja –
fakts, ka Ungārijas ārlietu ministrs burtiski minūti pa minūtei atstāsta ES sapulču saturu Lavrovam, ir klaja nodevība.
Sijārto esot ne vien nodevis Ungāriju, bet arī nodevis visu Eiropu, uzsvēra Maģars.
Apsūdzības izskanējušas brīdī, kad Orbāna ārvalstu sabiedrotie plāno apmeklēt Ungāriju, lai atbalstītu pašreizējo premjerministru. Tuska politiskais oponents, Polijas prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki) Budapeštu apmeklēs 23.martā, savukārt ASV viceprezidents Dž.D. Venss (JD Vance) ieradīsies Ungārijas galvaspilsētā aprīlī.
Orbāns martā sadusmojis ES valstu līderus, izmantojot veto tiesības un apturot 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai. Kāda ES amatpersona sacīja, ka nebūtu pārsteigums, ja apsūdzības par informācijas nopludināšanu izrādītos patiesas – Ungārija izsenis ir Krievijas diktatora sabiedrotā, un turpinot apdraudēt Eiropas drošību. Aizdevuma bloķēšana esot tikai jaunākais šīs tendences pierādījums.
Lasiet arī: Eiropas līderi apsūdz Orbānu par šantāžas veikšanu un lojalitātes trūkumu
Lasiet arī: Ungārijas opozīcija: Valsts ir krustcelēs starp Eiropu un diktatūru