Nesenie islāmistu uzbrukumi Briselē un Francijā mudināja Eiropas Savienības (ES) ministrus apspriest, kādi soļi būtu jāveic, lai uzlabotu drošību ES un ceturtdien, 19.oktobrī, paziņoja, ka dalībvalstīm ir labāk jāpārbauda migranti un patvēruma meklētāji un ātrāk jāaizraida tie, kuri tiek uzskatīti par drošības draudiem, vēsta Reuters.
ES migrācijas komisāre Ilva Johansone (Ylva Johansson) sacīja, ka ES ir jāpasargā no terorisma draudiem, un piebilda, ka “cilvēki, kas apdraud ES drošību, ir daudz ātrāk jāatgriež uz savu izcelsmes valsti”. Johansone arī uzsvēra nepieciešamību
apkarot vardarbīgu antisemītismu un islamofobiju, lai radītu drošu vidi visiem ES pilsoņiem.
Briseles uzbrukums, ko Johansone raksturoja kā “modinātājzvanu”, parādīja ES migrācijas un patvēruma sniegšanas sistēmu nepilnības, tostarp neaizsargātību drošības jomā un neefektīvas repatriācijas procedūras. Tikai aptuveni piektā daļa cilvēku, kuru patvēruma pieprasījumi Eiropā ir noraidīti, faktiski tiek nosūtīti atpakaļ.
Tunisietis, kurš pirmdien Briselē nogalināja divus zviedru futbola līdzjutējus, dzīvoja Beļģijā nelegāli, pēc tam, kad viņa patvēruma pieteikums tika noraidīts. Viņš bija ieceļojis ES caur Itālijas Lampedūzas salu 2011.gadā un dzīvojis arī Zviedrijā.
Francijā 20 gadus vecais krievu izcelsmes islāmists no Ingušijas, kurš pagājušajā piektdienā sadūra ar nazi skolotāju, pirms uzbrukuma tika identificēts kā potenciāls drauds drošībai, taču saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem viņu nevarēja izraidīt, paziņoja iestādes.
Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns (Gerald Darmanin) sacīja, ka repatriācijas jautājumā nevajadzētu būt naiviem, un pauda atbalstu gaidāmo ES migrācijas noteikumu ātrai īstenošanai.
Gaidāmā ES migrācijas un patvēruma politikas pārskatīšana, ko paredzēts pabeigt šogad, uzlabos situāciju, paātrinot to personu repatriāciju, kurām ir sodāmība.
Ministri apsprieda arī Izraēlas-Hamas konfliktu un tā iespējamās sekas. Lai gan sanāksmē netika pieņemti konkrēti lēmumi, viņi pauda ES apņemšanos cieši uzraudzīt situāciju, galveno uzmanību pievēršot palīdzības sniegšanai krīzes zonās, lai novērstu masveida migrāciju.
Šogad ES ir reģistrēti aptuveni 250 000 nelegālo ieceļotāju,
kas rada bažas Itālijā, Spānijā un Vācijā. Tiek strādāts pie tā, lai ar Āfrikas valstīm, piemēram, Ēģipti un Maroku, noslēgtu līdzīgus nolīgumus kā ar Tunisiju, piedāvājot palīdzību apmaiņā pret izceļošanu uz Eiropu.
ES jaunās migrācijas un patvēruma politikas skeptiķi apšauba tās efektivitāti un pauž bažas par iespējamiem cilvēktiesību apdraudējumiem, jo īpaši, ja uzsvars tiek likts uz neatļautas migrācijas novēršanu.
Lasiet arī: VIDEO | Briselē nošauti divi zviedri; Beļģija paaugstina terorisma trauksmi
