Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) trešdien, 9.oktobrī, neparasti skarbā uzrunā debatēs ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orbán) Eiropas Parlamentā sacīja, ka Ungārija apdraud Eiropas drošību, stiprinot saites ar Krieviju un Ķīnu, vienlaikus pretojoties centieniem atbalstīt Ukrainu pret Krievijas iebrukumu, ziņo “Reuters”.
“Pasaule ir pieredzējusi Krievijas kara zvērības. Un tomēr joprojām ir daži, kas šajā karā vaino nevis okupantus, bet gan okupētos,” sacīja Vācijas centriski labējā politiķe un bijusī aizsardzības ministre fon der Leiena.
“Joprojām ir cilvēki, kas šajā karā vaino nevis Putina alkas pēc varas, bet gan Ukrainas alkas pēc brīvības.
Tāpēc es vēlos viņiem pajautāt, vai viņi 1956.gadā vainotu ungārus par Padomju Savienības iebrukumu?” viņa sacīja.
Reaģējot uz to, Orbāns sacīja, ka ir “pārsteigts” par fon der Leienas runu, un noraidīja jebkādas paralēles starp Ungārijas nesekmīgo 1956.gada sacelšanos pret Padomju Savienības apspiešanu un Ukrainas cīņu par savas teritorijas aizsardzību un atkārtoja savu aicinājumu noslēgt pamieru Ukrainā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pie varas ir kopš 2010.gada, ir saņēmis kritiku no Eiropas Savienības (ES) par demokrātijas normu graušanu un ciešu attiecību veicināšanu ar Krieviju un Ķīnu. Arī viņa nesenā “miera misija” uz Maskavu un Pekinu Ungārijas ES prezidentūras laikā izraisīja pretrunas.
Fon der Leiena pievērsās arī citiem ar Ungārijas premjerministru saistītajām problēmām, nosodot arī Ungārijas vīzu programmu krieviem un baltkrieviem, kā arī vienošanos, kas ļauj Ķīnas policijai patrulēt Ungārijā kopā ar Ungārijas kolēģiem.
“Kā Ungārijas valdība var atļauties bez papildu drošības pārbaudēm aicināt Krievijas pilsoņus iebraukt mūsu savienībā? Tas padara jauno Ungārijas vīzu shēmu par drošības risku ne tikai Ungārijai, bet visām dalībvalstīm,” viņa sacīja.
“Kā Ungārijas valdība var atļauties Ķīnas policijai darboties tās teritorijā? Tā nav Eiropas suverenitātes aizstāvēšana, bet gan aizmugures vārti ārzemju ietekmei,” piebilda fon der Leiena.
Viņa norādīja arī uz Ungārijas joprojām esošo paļaušanos uz Krievijas energoresursiem pēc tam, kad daudzas no 27 ES dalībvalstīm, reaģējot uz Krievijas iebrukumu, samazināja šo paļaušanos.
“Viena dalībvalsts vienkārši meklē alternatīvus veidus, kā iegādāties fosilo kurināmo no Krievijas. Krievija ir vairākkārt pierādījusi, ka tā nav uzticams piegādātājs. Vairs nekādu attaisnojumu. Tam, kurš vēlas Eiropas enerģētisko drošību, pirmkārt un galvenokārt ir jāpiedalās tās nodrošināšanā,” viņa sacīja.
Lasiet arī: Tramps kopš amata atstāšanas vairākkārt runājis ar Putinu