Pirmo reizi kopš 2008.gada, kad Horvātija atteicās no obligātā militārā dienesta, simtiem jaunu horvātu ieradušies uz obligātā militārā dienesta izpildi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Mācības norisināsies trīs dažādās vietās, un jauniesauktie dosies uz vietu, kas ir vistuvāk viņu mājām. Ierodoties dienesta vietā, jaunieši saņems aprīkojumu un informāciju par apmešanās vietu, un tad divus mēnešus būs pakļauti militārajai disciplīnai.
Horvātijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Tihomirs Kundids (Tihomir Kundid) sacīja, ka tagad jaunieši ir izrauti no civilās vides, tajā pašā laikā mierinot satrauktos vecākus, ka par atvasi pienācīgi parūpēsies – pieradināšana pie armijas ikdienas notiks pakāpeniski, lai novērstu pārlieku lielu stresu.
Daudzi jauniesauktie bija atviegloti, izdzirdot, ka nebūs īpašu ierobežojumju mobilo telefonu lietošanai – tos būs liegts izmantot tikai mācību laikā. Pirmo jauniesaukto grupu veido apmēram 800 jaunieši. Vairāk nekā puse no viņiem pieteicās brīvprātīgi un negaidīja iesaukšanas pavēsti. Katra desmitā ir sieviete, lai gan viņām nav obligāta pienākuma pildīt militāro dienestu.
Horvātu amatpersonas apmierinātas arī ar faktu, ka tikai apmēram desmit personas pašlaik bijušas tādas, kuras nevarot dienēt pārliecības dēļ. Šiem jauniešiem būs japavada četri mēneši civildienestā.
Ģenerālis Kundids jauniešiem solīja ļoti dinamisku un interesantu mācību programmu.
Tās laikā tiks apgūtas gan tradicionālās militārās prasmes, gan lidrobotu vadība un to pārtveršana,
un arī kiberaizsardzība.
Lēmumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Horvātijai licis pieņemt kara tuvums – no Ukrainas to šķir tikai Ungārija. Horvātu aizsardzības ministrs Ivans Anušics (Ivan Anusic) BBC sacīja, ka iepriekš situācija gan Horvātijā, gan tās apkārtnē bija stabila, bet pašlaik viss mainījies.
Iespējams, ka kaimiņi varētu sekot Horvātijas piemēram. Pirms šomēnes gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Slovēnijas lielākā opozīcijas partija aicina atjaunot valstī obligāto militāro dienestu. Savukārt Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vucic) paziņojis, ka tuvāko 12 mēnešu laikā atjaunos obligāto militāro dienestu. Serbija arī ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus.
Serbija lēmums licis nervozēt Kosovai un Bosnijai. Uz to Serbija atbildējusi, izsakot bažas par Horvātijas jauno militāro aliansi ar Kosovu un Albāniju. Balkānu un starptautisko konfliktu eksperts Džeimss Kers-Lindsejs (James Ker-Lindsay) norādīja, ka jebkāda militārā attīstība Balkānos padara visu reģionu nervozu, jo katrs to uztver kā pret sevi vērstu darbību. Problēma esot tajā, ka tad, kad Horvātija iegādājas ieročus, arī Serbija uzskata, ka tai jābruņojas.
Tikmēr Horvātijas obligātais militāras dienests jau ir procesā. Līdz 2026.gada beigām plānoti vēl trīs iesaukumi, un plānots ik gadu pamācīt 4000 jauniesauktos. Horvātija ir viena no desmit NATO valstīm, kas atgriezusies obligāto militāro dienestu, tā pievienojoties Grieķijai, Turcijai, Skandināvijas un Baltijas valstīm.
Lasiet arī: Lietuvas izlūkdienesti: Krievija tieši neapdraudēs NATO, kamēr karo Ukrainā