Vairāk nekā 10 000 cilvēku portālā Manabalss.lv parakstījušies par iniciatīvu Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu, informē Beztabakas Produktu Asociācija.
Ņemot vērā, ka iniciatīva ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu, tā tiks iesniegta Saeimā uz izskatīšanu. Iniciatīvas mērķis ir aicināt Saeimu neaizliegt elektronisko cigarešu aromātus, bet ta vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņā pret nelegālo tirgu, kā arī izglītot sabiedrību par veselīgām izvēlēm.
Pretēji sabiedrībā radītajam priekšstatam, e-cigarešu industrija nav ieinteresēta, ka tās produktus lieto jaunieši.
Beztabakas produktu asociācija vairākkārt aicinājusi noteikt tirdzniecības aizliegumu jauniešiem līdz 21 gada vecumam, kā arī nopietni pievērsties šā aizlieguma kontrolei.
Industrijas mērķauditorija ir cilvēki, kas apzināti atsakās no tabakas lietošanas. Kā liecina daudzi jauni pētījumi, parasto tabakas cigarešu smēķēšana ir veselībai daudzkārt kaitīgāka nekā e-cigaretes. Un pieaugušiem cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, tostarp – lietot e-cigaretes ar vai bez aromātiem.
“Jaunie Saeimas noteiktie ierobežojumi ir klajā pretrunā ar stratēģijām, kādas sabiedrības veselības vārdā izvēlas tādas valstis kā, piemēram, Zviedrija un Lielbritānija,” teikts iniciatīvas pieteikumā.
Iniciatīvas autors Toms Lūsis norādījis, ka
“rodas iespaids, ka Latvijas likumdevēji par to neko nav dzirdējuši, bet balstās uz novecojušām atziņām un pētījumiem, kas zaudējuši aktualitāti”.
“Jaunākie zinātnē balstītie dati liecina, ka e-cigaretes ir par 95% mazāk kaitīgas nekā parastās cigaretes. To lietošana tiek atbalstīta kā “izejas vārti” no tabakas produktu lietošanas, lai radikāli cīnītos ar tādu tabakas lietotāju vidū plaši izplatītu slimību kā plaušu vēzis,” norādīts iniciatīvas pieteikumā.
Lūsis skaidrojis, ka valdībai ir jāņem vērā , ka liedzot nepamatoti pieaugušiem cilvēkiem izdarīt brīvu izvēli e-cigarešu aromātu ziņā,valsts budžets var zaudēt nozīmīgus ieņēmumus no aromatizēto šķidrumu akcīzes nodokļa.
Lūsis lēsa, ka balstoties uz Finanšu ministrijas apkopotajiem datiem, 2022.gadā šī summa bija vairāk nekā 7,4 miljoni eiro. Līdz ar to, neesot nekāda loģiska pamatojuma, kāpēc valstij būtu jāatsakās no finanšu līdzekļiem, kas ir tik ļoti nepieciešami, piemēram, veselības nozares budžetam.
Lasiet arī: Latvijā un Itālijā saules paneļu ražīgums atšķiras tikai par 18%
