Igaunija gatavojas iespējamajiem drošības riskiem, ja Krievijā tiks izsludināta vispārējā mobilizācija, un premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) sacīja, ka valsts varētu nekavējoties slēgt robežu, ja drošības novērtējums to prasīs, raksta “ERR News.”
Igaunijas Ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) 17.septembrī informēja, ka valsts izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja Krievijā tiks izsludināta vispārējā mobilizācija. Viņš norādīja, ka drošības padome regulāri pārrunā Krievijas darbības un Igaunijas atbildes variantus, un piebilda, ka vispārējā mobilizācija varētu ievērojami palielināt spriedzi Krievijas iekšienē.
Mihals preses konferencē uzsvēra, ka ir svarīgi regulāri atjaunot informāciju par drošības situāciju, un piezīmēja, ka tajā nav nekā noslēpumaina vai neparasta. Premjerministrs sacīja, ka Kreivijā nav nevienas ekonomikas daļas, kas būtu veselīga, un ik dienu iet bojā vai tiek ievainoti 30 līdz 40 tūkstoši vīriešu. Kādā brīdī Krievija spers nākamos soļus, lai turpinātu karošanu, un NATO un Eiropas Savienības valstīm jābūt gatavām krievu rīcībai un jāspēj par to atbilstoši komunicēt.
Ja Krievijā tiks izsludināta vispārējā mobilizācija, Igaunija nekavējoties slēgšot robežu. Mihals sacīja, ka, pamatojoties uz risku novērtējumu, tiks sperti attiecīgie soļi, tostarp slēgta robeža. Policija un Robežsardze apzinoties procedūru, un vajadzības gadījumā robežpārejas punkti tiks slēgti ļoti ātri. Tā kā mobilizācija varot mainīt risku novērtējumu, valdība attiecīgos soļus spers atkarībā no tā, vai mobilizācija notiks un kādā formā tā notiks.
Cahkna norādīja, ka Krievijas pieaugošā iekšējā spriedze ir rūpīgi jāvēro ikkatram Eiropā.
Visiem esot jāsaprot, ka tad, ja kādā vecuma grupā tiks izsludināta vispārējā obligātā mobilizācija, spriedze pieaugs. Tā esot daļa no valdības darba – esot jārēķinās ar dažādiem lēmumiem, jāizvērtē draudu aina, un jābūt gataviem.
Igaunijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka mobilizācijas draudi ir daļa no plašākām bažām, un neietekmē tikai Igauniju. Viņš sacīja, ka uzskata – Igaunija ir daudz labāk sagatavota potenciālajiem draudiem un spriedzei nekā pārējā Eiropa. Tas, kas esot pārrunāts, ir fakts, ka pērn Šengenas zonas valstis izdevušas 650 000 vīzu Krievijas pilsoņiem, kuri arī devušies uz Eiropu. Šis spiediens varētu pieaugt. Igaunijā šādas problēmas neesot, jo valstī Krievijas pilsoņi netiek ielaisti, tomēr esot jāatzīst situācija, un jāizglīto partneri Eiropā par Krievijas iekšējās spriedzes pieauguma radītajiem draudiem eiropiešu drošībai.
Igaunija Eiropā ieņēmusi līderpozīciju vīzu jautājumos. Piemēram, vīzu izsniegšanas aizliegums Krievijas karavīriem iekļauts sanckiju sarakstos gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu līmenī. Cahkna sacīja, ka vīzu izsniegšanas turpināšana ir pilnīgi nesaprotama, un Igaunijas ļaudīm to esot grūti iztēloties, bet dažas turpinot krieviem izsniegt vīzas, un tur spiediens noteikti pieaugs. Neviens nezinot, kas ir tie cilvēki no Krievijas, kas iebrauc Eiropā.
Lasiet arī: “Iespējami cilvēku upuri” – Sārts brīdina par Krievijas hibrīdkara eskalāciju Eiropā