Skolas norāda, ka Izglītības ministrijas ieviestais liegums izslēgt skolēnus no vidusskolas tām nācis kā pārsteigums, un tagad jāsaskaras ar grūtībām jauno noteikumu ieviešanā, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Kopš 2025./2026. akadēmiskā gada sākuma Igaunijā mācības skolā ir obligātas līdz 18 gadu vecumam, kas nozīmē, ka vidusskolas un tehnikumi vairs nedrīkst liegt skolēniem iestāšanos vai viņus izslēgt, pat tad, ja skolēns neatbilst skolas prasībām.
Dažu skolu vadītāji norādījuši, ka nepieciešams vairāk laika, lai sakārtotu dokumentāciju un pienācīgi ieviestu jaunos noteikumus. Kopš septembra skolas drīkst izslēgt nepilngadīgu skolēnu vien tad, ja jaunietis pats iesniedzis tādu prasību.
Vīmsi ģimnāzijas direktore Karmena Paula (Karmen Paul) sacīja, ka jaunie noteikumi vairs neļauj nodrošināt kvalitāti, jo, piemēram, nosacījumu, ka skolēnam jānokārto vismaz puse no katra mācību priekšmeta prasībām (jeb jāiegūst vismaz trīs balles piecu baļļu sistēmā), vairs nevar piemērot skolēniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Direktore piebilda, ka skolas uzskata – jāpalielina skolēnu skaits, bet šīs izmaiņas var iespaidot skolēniem pieejamo mācību iestāžu skaitu un arī palielinās skolotāju darba slodzi.
Tā kā ministrijas lēmums esot nācis negaidīti, skolu direktori sagaida, ka tiks dots vairāk laika,
lai skolēni, vecāki un skolotāji varētu izrunāt jauno situāciju. Paula sacīja, ka tie ir svarīgi jautājumi par vērtējumu sistēmu, atgriezenisko saiti un visu citu, un esot arī jāpārveido mācību saturs.
Izglītības ministrijas Mācību satura nodaļas vadītāja Marjeta Venno (Marjeta Venno) norādīja, ka izmaiņu mērķis ir standartizēt izglītības praksi, lai tā kalpotu jauniešu vajadzībām. Viņa uzsvēra, ka katra skola piemēro savus noteikumus, vai arī interpretē noteikumus dažādi, un tas ir jāizbeidz: “Mēs sākām dzirdēt stāstus par situācijām, kad izslēgšanas nosacījumi katrā skolā ir citādāki, un daži no gadījumi nešķita jauniešus atbalstoši. Dažkārt šķita, ka jaunieša tiesības mācīties tiek apdraudētas.” Ministrijas pārstāve piebilda, ka skolām bija gana laika diskutēt par izmaiņām, jo parlaments tās apstiprināja jau pērn, un spēkā jaunie noteikumi stājās 1.septembrī, deviņus mēnešus vēlāk.
Venno norādīja, ka tad, kad skolēns sasniedzis 18 gadu vecumu, viņu drīkst izslēgt no skolas, bet ministrija gatavo likumprojektu, lai izbeigtu arī šo neatbilstību.
Obligātās izglītības ieguves periods tika pagarināts līdz 18 gadu vecumam, lai mazinātu skolēnu skaitu, kas pamet mācības vidusskolās, jo īpaši pirmo vidusskolas vai profesionālās izglītības gadu laikā, kad skolēni ir 16 – 17 gadus veci. Jaunie noteikumi paredz, ka skolēnu no izglītības iestādes var atskaitīt tikai tad, kad atrasta jauna mācību vieta, vai nu citā izglītības iestādē, vai mainot profesionālo virzienu tajā pašā skolā. Izglītības ministrija norādījusi, ka izmaiņas paredzētas, lai panāktu izglītības nepārtrauktību, un novērstu jauniešu aiziešanu no izglītības sistēmas. Pirms izmaiņu stāšanās spēkā obligāta bija tikai pamatizglītība, kuru iegūstot jaunieši parasti ir apmēram 16 gadus veci.
Lasiet arī: Krievijas robežsargi iegājuši Igaunijas teritorijā