Igaunija otrdien, 12.decembrī, pabeidza būvēt otro posmu, 40 kilometrus garo žogu, gar valsts dienvidu robežu ar Krieviju, lai stiprinātu robežu drošību, ņemot vērā radušās bažas par Krievijas nedraudzīgajām aktivitātēm, ziņo Politico.
Igaunijas mērķis ir izveidot augsto tehnoloģiju modernu robežinfrastruktūru, līdz 2025. gadam pabeidzot būvēt žogu, Politico teica iekšlietu ministrs Lauri Lānemets (Lauri Läänemets), uzsverot, ka
ES austrumu pierobežā nepieciešamas modernas drošības un dronu novērošanas sistēmas.
Somija slēdza robežšķērsošanas punktus pēc tam, kad apsūdzēja Krieviju migrantu sūtīšanā uz robežu, taču šobrīd tā ir atvērusi divus robežšķērsošanas punktus. Arī Lietuva un Polija izjūt Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas migrantu spiedienu uz robežas.
Igaunija veic pasākumus, lai novērstu migrantu izmantošanu kā spiediena taktiku uz robežas ar Krieviju. Lai gan pašlaik spiediens nav liels, iekšlietu ministrs Lānemets uzsvēra, ka valsts ir gatava reaģēt, ja šāda situācija rastos.
Saskaņā ar Igaunijas mediju ERR, Igaunijas pierobežas teritorijai starp Luhamā un Vomorskas pilsētām, kur tika pabeigts otrais žoga posms, raksturīgs paugurains un purvains reljefs. Kā norāda Policijas un robežsardzes pārvaldes Piusas iecirkņa priekšnieks Pāvo Miksons (Paavo Mikson), jaunā infrastruktūra, tostarp 121 robežkontroles punkts, ir padarījusi skaidrākas robežas vietas, jo pat ilgi strādājošie robežsargi, pirms nesenajiem robežžoga izbūves, bija saskārušies ar grūtībām noteikt precīzu robežu.
Igaunijas iekšlietu ministrs sacīja, ka Igaunijas robeža ar Krieviju ir gandrīz 340 kilometru gara un nodrošināt finansējumu darbiem nav viegli. Neraugoties uz pieteikšanos ES finansējumam, lai attīstītu robežpārvaldības spējas,
Igaunijas pieteikums tika noraidīts, jo Igaunijas vajadzības neesot atbildušas kritērijiem.
Lai gan Eiropas Komisija nav sniegusi paskaidrojumu par atteikumu un Tallinas lūgumi sniegt komentārus ir palikuši bez atbildes, saskaņā ar Eiropas amatpersonas, kas ir informēta par situāciju, teikto, attiecīgais finansējums parasti tiek piešķirts valstīm, kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu.
Saskaņā ar ERR līdz šim ir izbūvēti vairāk nekā 60 kilometri Igaunijas-Krievijas kontrollīnijas. Tiek plānots, ka visa 2020.gadā uzsāktā robežas būvniecība tiks pabeigta 2025.gadā, aptverot 115 km Igaunijas-Krievijas robežas. Robežas garums ir 338,6 kilometri, kas ietver sauszemes teritorijas, mežu apvidus, Narvas upi (76 km) un Peipusa ezeru (127 km).
Lasiet arī: Arī Igaunija apsūdz Krieviju nelegālo imigrantu skaita pieaugumā
