Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atreferē šīs valsts nacionāli konservatīvās partijas Tēvzeme (Isamaa) vadītāja Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) sacīto tās sestdien, 4.novembrī rīkotajā kongresā: Igaunijai ir nepieciešama jauna ekonomiskā stratēģija, jo pašreizējā vairs nav efektīva.
Jaunajai, pēc Reinsalu domām, ir jāietver lielāku apņemšanos aizstāvēt mazas nacionālas valsts atšķirīgās vajadzības ES līmenī un tirgus liberālisma stiprināšanu.
“Pēdējo 30 gadu laikā tiesiskums, brīva uzņēmējdarbība, ticība atvērtiem tirgiem, efektīvam valsts aparātam, konkurencei, ģeogrāfiskajai atrašanās vietai un spējai ātri integrēt progresīvās tehnoloģijas būtiski veicināja Igaunijas ekonomisko izaugsmi.
Šķiet, ka daudzi no šiem faktoriem vairs nav efektīvi. Mums ir vajadzīgas saskaņotas pūles, lai izstrādātu jaunu dzīvotspējīgu ekonomisko naratīvu: kas ir Igaunijas ekonomiskās attīstības dzinējspēks, kāpēc Igaunija ir laba vieta investīcijām?” teica Reinsalu, uzrunājot Vīlandē (Viljandi) sapulcējušos tēvzemiešus.
Valsts konkurētspējai ir jābūt pirmajai prioritātei:
“Visiem nacionālajiem lēmumiem, gan valsts, gan ES līmenī, ir jāaizsargā un jāuzlabo konkurētspēja. Nepieciešams ātri veikt tautsaimniecības nozaru konkurētspējas analīzi un, pamatojoties uz to, izstrādāt stratēģijas tā uzlabošanai.”
Reinsalu sacīja, ka sadarbībai starp valsts iestādēm un uzņēmumiem jābūt pamatīgai, visaptverošai un reālai. “Uzņēmējdarbības videi ir jābūt stabilai un paredzamai. Tas nozīmē, ka ir jāievēro visi likumi un labākās prakses, kas ir veiksmīgi darbojušās 30 gadus.”
“Treškārt, valsts darbībā nepieciešamas lielas reformas un debirokratizācija. Pēdējās desmitgades laikā visi centieni likvidēt birokrātiju un pilnveidot valsts iekārtu ir bijuši neveiksmīgi.
Faktiski birokrātija un administratīvais slogs nepārtraukti palielinājās.
Viens no iemesliem ir arvien pieaugošais prasības ES līmenī. Igaunija nav spējusi pietiekami aizstāvēt mazai valstij atbilstošus noteikumus. Iniciatīva un brīvība ir ekonomisko panākumu atslēga: brīvība vienmēr iet roku rokā ar atbildību. Publiskajam sektoram ir jāatbalsta ekonomika, nevis jākavē to,” viņš teica.
“Ir jāreformē valsts finanšu vadība, jāseko eirozonas ideāliem. Igaunijas valstij jāspēj rīkoties saprātīgi – ņemot vērā gan iespējas būt eirozonas dalībvalstij, gan valsts attīstības vajadzības. Nedrīkst manipulēt ar nodokļiem, ir jāatjauno [valsts] budžeta stabilitāte. Ekonomiskās krīzes laikā valstij jāspēj veikt pretcikliskas investīcijas. Ja valsts ir uzņēmusies pārmērīgas saistības, šie lēmumi ir jāpārskata. Valsts reformā ir jāiekļauj reāli izdevumu samazinājumi. ”
Reinsalu arī sacīja, ka “zaļo pagriezienu/kursu” nevajadzētu veikt, graujot konkurētspēju: “Igaunija jau ir ieviesusi vairākus “zaļus” noteikumus un saistības ES līmenī, lai panāktu oglekļa neitralitāti. Pieaug pārliecība, ka tie ir nereāli plāni, kas uzliek totālu nodokļu slogu cilvēkiem un uzņēmumiem. Mums par to ir nepieciešams skaidrojums, kā arī – nepieciešamības gadījumā – atklāta, atkārtota mūsu bažu pārbaude ES līmenī.”
Pēc Reinsalu domām, Igaunijas enerģētikas sektoram ir nepieciešams ilgtermiņa plāns, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas piegādi. Igaunijas ekonomikas nozarēm ir vajadzīgas labi plānotas un labi īstenotas attiecības ar valsti. ES naudas izlietojums ir jāīsteno ātrāk, un tam reāli jāpalīdz ekonomikas attīstībai. Savukārt valsts infrastruktūras investīciju programmai jābūt prognozējamai.
Reinsalu savā kongresa runā pievērsās arī kuluāru spekulācijām ka Tēvzeme gaida iespēju pievienoties premjerministres Kajas Kallasas (Kaja Kallas) un viņas Reformu partijas vadītajai valdībai. “Es neredzu Tēvzemi kā [kreisi liberālās partijas] Igaunijas 200 (Eesti 200) vai sociāldemokrātu aizstājēju Reformu partijas valdībā – īstenojot politiku, kas neatbilst Igaunijas vajadzībām. To no mums negaida cilvēki, kuriem Tēvzeme ir pozitīva alternatīva [tagadējai valdībai],” sacīja partijas līderis.
Jau ir vēstīts, ka Tēvzeme, kas martā vēlēšanās saņēma tikai astoņus parlamenta mandātus, Igaunijas sabiedriskās domas aptaujās uzrādās jau kā otrs populārākais politiskais spēks [lasiet šeit]. Savukārt pats Reinsalu, iepriekšējās valdības ārlietu ministrs, tajās tiek minēts kā iespējami labākais premjers.
Lasiet arī: Igaunijas valdībai trūkst ekonomiskās politikas, dusmojas Tallink īpašnieks
