Ziemeļu kaimiņiem par populārāko politisko spēku ir kļuvusi opozīcijā esošā nacionālpopulistu Igaunijas Konservatīvās tautas partija (EKRE), liecina iknedēļas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Tā apsteidza kopš 5.marta Rīgikogu vēlēšanām popularitāti zaudējošo valdības koalīcijas līderi – Reformu partiju.
Socioloģisko pētījumu kompānijas Norstat pēc Sabiedrības pētījumu institūta pasūtījuma veiktās aptaujas – tajā, atbildot pa tālruni vai internetā, piedalījās 4000 balsstiesīgu Igaunijas pilsoņi – rezultāti rāda, ka EKRE pašlaik atbalsta 24,4% respondentu.
Pēdējo divu mēnešu laikā EKRE reitings ir pieaudzis par 7,8 procenta punktiem.
Savukārt premjerministres Kajas Kallasas (Kaja Kallas) vadīto liberālo Reformu partiju pašlaik atbalsta 24,2% aptaujāto. Trešajā vietā Igaunijas partiju reitingā ir opozīcijā esošā Centra partija, ko atbalsta 17,8% respondentu.
Pirmo reizi Igaunijas parlamentā iekļuvusī liberālā partija Igaunija 200 saņēmusi 12,1% aptaujāto atbalsta. Sociāldemokrātisko partiju – Reformu partijas un Igaunija 200 partneri valdības koalīcijā – pašlaik atbalsta 8,7% aptaujāto. Savukārt atbalsts opozīcijā esošajai partijai Tēvzeme (Isamaa) ir 7,3%. Pārējās partijas nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai parlamentā, liecina aptaujas rezultāti.
RĪGIKOGU vēlēšanās 5.martā Reformu partija saņēma 31,2% balsu, aiz sevis atstājot EKRE ar 16,1% balsu.
Trešajā vietā ar 15,3% balsu ierindojās Centra partija, kam sekoja Igaunija 200 ar 13,3% balsu, Sociāldemokrātiskā partija ar 9,3% balsu un Tēvzeme ar 8,2% balsu.
***
Tik būtiskām izmaiņām politiskā reitinga galvgalī ir acīmredzams cēlonis. Vēl pat pirms jaunās valdības darba uzsākšanas premjerministre Kaja Kallasa un koalīcijas partijas bija spiestas atzīt to, kas agrākos gados un Rīgikogu vēlēšanu kampaņā tika no sabiedrības slēpts – valstij ir liels budžeta deficīts. Tāpēc valdība bija spiesta paziņot, ka cels nodokļus un pat samazinās valsts pabalstu daudzbērnu ģimenēm.
Pat daudzu idejiski pārliecinātu Reformu partijas atbalstītāju acīs Kallasa un valdība kļuva par “meļiem”. Taču premjeres un reformistu agrāk straujais reitinga kritums jau aprīļa beigās sākā bremzēties, tad ziņoja sociologi. Savukārt EKRE – retorikā visagresīvākā un neizvēlīgākā opozīcijas partija – spēja kapitalizēt šo sabiedrības sašutumu.
Reformu partija un EKRE ir Igaunijas politikas Naidīgie pretpoli.
Reformistu vēlētāji kopumā ir cilvēki, kuri iegūst no valsts atvērtības un liberālās ekonomiskās politikas – speciālisti, biznesa menedžeri, ierēdņi, uzņēmumu biroju darbinieki un citas “baltās apkaklītes”, lielo pilsētu iedzīvotāji.
“Orbāniskā”, eiroskeptiskā, ksenofobā – un agrāk antiglobālisma vēstījumos klaji putiniskā – EKRE savu elektorātu ir atradusi pārsvarā (bet ne tikai) laukos un provinces mazpilsētās, kur maz jūt vai nemana tos saimnieciskos ieguvumus, ko bauda Tallinā, Tartu vai Pērnavā.
***
Saskaņā ar Norstat veiktās aptaujas rezultātiem, tagad parlamenta vēlēšanās EKRE iegūtu 28 vietas (ir 17), Reformu partija – 27 vietas (ir 37), Centra partija – 19 vietas (ir 16), “Igaunija 200” – 12 vietas (ir 14). Sociāldemokrātiskā partija (ir 9 vietas) un Tēvzeme (8 vietas) katra zaudētu pa mandātam. Rīgikogu ir pavisam 101 deputāts. Pašlaik opozīcijā esošajām partijām būtu 54 deputātu mandāti, bet valdības koalīcijai – 47 mandāti.
Arī pētījumu kompānijas Kantar Emor ikmēneša aptaujas rezultāti liecina, ka maijā beigusies apmēram gadu ilgusī Reformu partijas dominēšana reitingā. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem maijā gan Reformu partijas, gan EKRE popularitāte sasniegusi 23%.
Reformu partijas reitings saglabājies aprīļa līmenī, bet EKRE reitings audzis par sešiem procenta punktiem. Trešajā vietā šajā aptaujā ierindojusies Centra partija, kuras reitings maijā bijis 18%, kas ir par vienu procenta punktu vairāk nekā aprīlī.
Arī abu pārējo Reformu partijas koalīcijas partneru reitings šajā aptaujā ir sarucis. “Igaunija 200” reitings krities no 17% aprīlī līdz 13% maijā, bet sociāldemokrātiem atbalsts sarucis par diviem procenta punktiem līdz 10%. Tikmēr opozīcijā esošās Tēvzemes reitings mēneša laikā audzis par vienu procenta punktu līdz 8%.
Igaunijas parlamenta – Valsts domes (Riigikogu) – pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Lasiet arī: Kallasa: Nav piedāvātas alternatīvas nodokļu celšanai
