Dažādās pasaules valstīs arī gadumijas tradīcijas atšķiras. Ja Latvijā nākamā gada pārticībai uz galda jābūt 12 dažādiem ēdieniem, tad citviet pilnīgi pietiek pusnaktī apēst 12 vīnogas. Citās valstīs pieņemts vecajam gadam aizejot sadedzināt visu iepriekšējā gada ļaunumu, ir arī paraža izmest vecās un nevajadzīgās lietas vai dauzīt šķīvjus. BNN apkopoja interesantākās Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaules valstīs. Varbūt kādas no tām noderēs arī jums.
Somi ir pārliecināti, ka Jaunā gada vēlēšanos drīkst izteikt tikai čukstus, pretējā gadījumā to sadzirdēs ļaunie gari un gribētais nepiepildīsies. Vēl somi vecā gada vakarā dodas uz pirti, jo, ja Jauno gadu sagaidīsi tīrs, tad arī dzīve nākamajā gadā būs laba.
Dānijā Vecgada vakarā pieņemts radu, draugu un kaimiņu mājas ieejas durvis apmētāt ar traukiem, kas speciāli šim vakaram tiek krāti visu gadu. Dāņi uzskata, ka šāda trauku plēšana nes laimi, pie kam, jo vairāk lausku pie durvīm, jo labāk.
Spānijā pusnaktī, kad pulkstenis sāk sist divpadsmit, jāapēd 12 vīnogas. Pie katra pulksteņa sitiena jāliek viena vīnoga mutē un pie pēdējā sitiena visām vīnogām jābūt apēstām.
Meksikā tāpat kā Spānijā pusnaktī tiek apēstas 12 vīnogas. Tie, kas vēlas atrast mīlestību, Jauno gadu sagaida zem drēbēm velkot sarkanu apakšveļu, savukārt bagātības un veiksmes piesaistīšanai apakšveļai jābūt dzeltenai.
Venecuēlā, lai piepildītu vēlēšanās, venecuēlieši tās uzraksta uz papīra, kuru Jaungada naktī sadedzina. Arī šajā valstī pusnaktī pieņemts apēst 12 vīnogas un veiksmes pievilināšanai jāvelk dzeltenu apakšveļu
Japāņi mēdz piekarināt pie sienas ar dažādiem talismaniem un attēliem rotātu bambusa grābekli. Tas palīdzot grābt veiksmi nākamajā gadā. Savukārt māju durvis tiek izgreznotas ar veselības un ilga mūža simboliem – bambusu, priežu zariem un speciālām virtenēm, bet māju tuvumā savij salmu auklas, kas neļauj ļaunajiem gariem tikt sētā. Vecgada vakarā japāņi piedod viens otram gada laikā sakrājušos pāridarījumus, bet budistu tempļos zvani zvana 108 reizes.
Kubā Vecgada vakarā katrā mājā tiek piepildīti trauki ar ūdeni, kurus pēc pusnakts pa atvērtiem logiem izlej uz ielas. Šāds rituāls simbolizē nākamā gada tīrības un skaidrības vēlējumu apkārtējiem.
Brazīlijā, lai nākamais gads būtu mierīgs un laimīgs, cilvēki gada pēdējā dienā tērpjas baltās drēbēs. Piekrastē dzīvojošie dodas uz pludmalēm, lai aizdedzinātu sveces un iedomātos vēlēšanos, ko var piepildīt Jūras dieviete. Lai vēlēšanās piepildītos, jūrā jākaisa ziedi un jālec pāri septiņiem viļņiem.
Kolumbijā ir tradīcija pusnaktī iznīcināt iepriekšējā gada sliktās lietas un ļaunumu. Šim nolūkam katrā ģimenē tiek izveidota liela lelle, kas tiek saukta par Vecā gada kungu. Lelli piebāž ar mājiniekiem vairs nevajadzīgām lietām, ietērpj ģimenes locekļu vecajās drēbēs un pusnaktī sadedzina.
Panamieši arī dedzina pagājušā gada ļaunumu. Tikai lelles vietā viņi ugunskurā met, viņuprāt, slikto cilvēku attēlus. Šajās bildēs var būt attēlots jebkurš – arī popzvaigznes vai politiķi.
Birmā jaunais gads ilgst 3 dienas un šajā laikā ar īpašu svētītu ūdeni tiek aplaistītas gan ēkas, gan tempļi, arī paši birmieši bagātīgi aplej viens otru. Tā kā ūdens viņiem simbolizējas ar dvēseles attīrīšanu no visa sliktā, šī tradīcija atļauj uzsākt jauno gadu ar tīru dvēseli.
Ķīniešiem Jaunais gads sākas Jaunā gada pirmajā jauna mēness parādīšanās dienā. Sākot no šīs dienas 15 dienu garumā un līdz pat pilnmēness laikam notiek svinības. Pēdējā svinību dienā tiek rīkots laternu festivāls. Svētku nozīmīgākā daļa ir cienasta nolikšana senču gariem.
Vjetnamā pastāv uzskats, ka cilvēks kļūst par vienu gadu vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet Jaungada naktī. Svētkos pieņemts dāvināt radiem un draugiem persika zariņu, kā arī, sēžot pie uguns, pārrunāt aizejošā gada notikumus un stāstīt pasakas.
Čīlē ir tradīcija Jauno gadu sagaidīt kopā ar visu dzimtu. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien dzimtas jēdziens neietvertu arī aizgājējus. Tamdēļ čīlieši ņem krēslus un Jauno gadu dodas sagaidīt uz kapsētu. Kapsētu vārti tiek atvērti stundu pirms pusnakts un čīlieši, ērti iekārtojušies uz līdzpaņemtajiem krēsliem, tur pavada Jaunā gada pirmos mirkļus.
Mikronēzijas salu iedzīvotāji par laimīgu jauno gadu parūpējas gluži vienkārši mainot savu vārdu. 1.janvāra rītā mikronēzieši savu jauno vārdu klusītiņām iečukst radinieku ausīs, un jūtas droši, ka nekādi ļaunie gari viņus vairs nespēs atrast un līdz ar to arī nekādu ļaunumu uzsūtīt nevarēs.
