bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

Stepaņenko: «Ļoti gribētos, lai valdībai būtu stingrāks mugurkauls»; 13.Saeimas cīņa ar nabadzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko

«Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vienkārši pateicās amerikāņu kolēģiem par FinCen ziņojumu, taču viņam kā sevi cienošas valsts pārstāvim būtu bijis nekavējoties jāiegūst visi paskaidrojumi, pierādījumi un uzvārdi, kas figurē šajās aizdomās. Viņš tos nav saņēmis vēl tagad, tādēļ es nesaprotu, kas patiesībā vada mūsu valsti,» saka Jūlija Stepaņenko, 12.Saeimas opozīcijas deputāte, intervijā ar BNN.

Stepaņenko uzskata, ka reizēm tiek aizmirsts, ka tieši Latvija ir «mūsu zeme» un tās iedzīvotāji ir tie, kam jākalpo, nevis Briseles pavēlēm un aizokeāna mājieniem.

«Nav tā, ka opozīcijai vienmēr gribas tikai kritizēt, opozīcijai gribas pārliecināties arī par to, ka valdība strādā labi. Ļoti gribētos sajust lepnumu par valdību – kāds no mūsu valsts vīriem ir spējis rīkoties valstiski un ir spējis pastāvēt par Latvijas interesēm,» uzsver Stepaņenko, norādot uz ministru prezidenta reakciju uz FinCen ziņojumu.

Jautāta par to, uz ko 13.Saeimai būs jāfokusējas, Stepaņenko atbild, ka, visticamāk, būs jācīnās par Latvijas izdzīvošanu, būs jācīnās ar nabadzību. «Var sanākt arī tā, ka mums atkal būs jāsavelk jostas un jādomā, kā izdzīvot. Jo aizbraukušo skaits turpina turēties stabils, bet plāna, kā viņus ataicināt mājās, nav.»

Viņa apgalvo, ka būtisks faktors ir arī ABLV Bank slēgšana, jo ienākumi nodokļos sarūk aptuveni par 20 miljoniem gadā. Stepaņenko izsaka cerību, ka tā ir pēdējā banka, kura tika slēgta. «Tāpat arī uz 2020.gadu Eirofondu finansējums tiks pamatīgi samazināts. Līdz šim īstenotie projekti veicināja gan ekonomikas izaugsmi, gan deva darbaspēku.»

Jāatzīmē, ka pretēju viedokli intervijā Latvijas Radio iepriekš paudis korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis, norādot, ka ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai: «Tā kā ABLV Bank klienti pamatā ir ārvalstnieki, tā nav Latvijas ekonomikai sistēmiski svarīga banka.»

Tikmēr Stepaņenko kā vēl vienu drūmu apstākli ekonomikā, kas varētu ietekmēt Latvijas nākotni, min Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Deputāte norāda, ka, ņemot vērā Brexit, ir radies iztrūkums Eiropas Savienības budžetā un Latvijas pārstāvji ir solījuši veikt lielākas iemaksas kopējā Eiropas budžetā. «Būs kaut kas ļoti rūpīgi jāizdomā, kur mēs tam visam ņemsim naudu,» saka Stepaņenko.

«Šadurskis nāk pie vēlētājiem ar cauru maisu, pārejot uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā»

«Man šķiet, ka tas ir ļoti politisks gājiens, kuru ministrs īstenoja, tuvojoties vēlēšanām,» vērtē Stepaņenko.

BNN jau ziņoja, ka arī citi Saskaņas pārstāvji uzskata reformu par politisku gājienu: «Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma [Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību] nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens.»

Jānorāda, ka 22.martā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.

«Šī konkrētā reforma ir ļoti smaga, ļoti sāpīga. Tāpēc, lai viņam paliktu politiskais kapitāls, vēlētājiem tika likta priekšā šī te valodas reforma skolās, kura ministram acīmredzot ir atspēlējusies ļoti pozitīvi. Arī visi vecāku un dažādu politiķu, un dažādu sabiedrisko organizāciju protesti šajā gadījumā ministram ir nākuši tikai par labu,» uzskata Stepaņenko.

Iepriekš gan tika ziņots, ka Kučinskis dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas (oktobrī) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām.

Stepaņenko uzskata, ka valstiskā audzināšana krievu skolās ir ļoti augstā līmenī. «Ieejot krievu skolā, piemēram, 18.novembra priekšvakarā, es domāju, jūs neredzēsiet tik daudz skaistu, patriotisku zīmējumu kā varbūt latviešu skolās.» Deputāte apgalvo, ka krievu bērni ļoti labi saprot savu piederību Latvijai, ļoti lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji. «Viņu vienīgā vaina, Šadurska kunga acīs, ir tā, ka viņi mācās divās valodās.»

Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis reformu pamato ar: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»

Arī Jurģis Klotiņš (NA), Rīgas domes opozīcijas deputāts, BNN paudis uzskatu, ka «ir jāveido kopējā valsts politika tā, lai mēs stiprinātu vienotu Latvijas nāciju, kura ir vienota uz latviešu valodas pamata. Latvija ir vienīgā valsts ar šādu valodu un kultūru, tāpēc tām vajadzētu būt prioritārām».

Vai šī gada vēlēšanās atkal būs «krievi par krieviem un latvieši par latviešiem»?

Igaunijā krievvalodīgie tiekot aktīvi informēti par visu, kas notiek valstī, viņu dzimtajā valodā. «Jā, pie mums šobrīd tas tiek uzskatīts par tādu sliktu toni, bet es redzu šajā tieši pozitīvo, jo šajā situācijā ir izveidojusies tāda sistēma, ka Igaunijas krievvalodīgie ir gandrīz visās Igaunijas partijās; nav tādas segregācijas, ka «krievi tikai par krieviem» un «igauņi par igauņiem». Tas ir veicinājis to, ka cilvēki koncentrējas uz konkrētām – sociālām un ekonomiskām – lietām,» pauž Stepaņenko.

«Vai Latvija nonāks līdz šādam modelim? Pagaidām tā neizskatās. Pagaidām izskatās, ka vēlēšanās izvēle tiks izdarīta par labu kādai konkrētai partijai, primāri skatoties uz nacionalitāti.»

Līdzīgu viedokli iepriekš par nevajadzīgiem nacionālajiem uzsvariem paudis «pretējās puses», Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, pārstāvis Klotiņš. Intervijā BNN viņš pauda cerību, ka politiskās partijas nobriedīs, pārkāpjot savas personīgās, vēsturiskās ambīcijas, un spēs vienoties par kopēju redzējums attiecībā uz likumdošanu dažādās valsts sfērās.

Stepaņenko skaidro, ka «ūdens uz tām dzirnavām» ir sarunas par sodiem par valsts oficiālās valodas nelietošanu. «Krieviem būs lielāka vēlme sev izvēlēties tādu spēku, kas «neabižos» viņus, tā teikt, kas neliks viņiem maksāt administratīvos sodus par to, ka varbūt viņi runā kādā darba vietā krieviski.»

Deputāte atzīmē, ka pirms 2014.gada, pirms «Ukrainas notikuma», sabiedrībai bija daudz lielākas izredzes uz lielāku saliedētību politiskas dimensijas ziņā nekā šobrīd. «Sabiedrība ir saliedēta, jo vienmēr, kad ir kāda nelaime vai kad ir kādi svētki, neviens nešķiro, vai tu esi krievs vai latvietis. Bet, ja mēs runājam par politiskiem spēkiem, tad diemžēl šajā gadījumā katrs tomēr izvēlas savu «kažoku».»

Par saliedētību un vēlētāju apvienošanu vairākkārt runājis arī Kustības Par! izpilddirektors Mārtiņš Staķis. BNN intervijā viņš norādīja: «Mēs zinām, ka Latvijā ir cilvēki, kas skatās neatkarīgo Krievijas telekanālu TV Doždj un uzskata, ka Latvija ir kolosāla zeme. Šie mazākumtautības pārstāvji vēlas piederēt Eiropai, bet neviens ar viņiem nekomunicē. Mēs vēlamies ar viņiem runāt, tāpēc mūsu programmā ir šis nepilsoņu jautājums. Mums pirmajiem ir izdevies uzrunāt līdzpilsoņus, kuru balsis līdz šim bija monopolizējusi Saskaņa

Stepaņenko par Staķa redzējumu saka: «Jā, varbūt viņi [Kustība Par!] mēģinās Igaunijas variantu kaut kādā veidā iedzīvināt pie mums. Bet nu, cik viņi saņems tos mandātus, to arī laiks rādīs.» Politiķe ir pārliecināta, ka tāds spēks, kas tiešām varētu apvienot latviešus ar krieviem, ir nepieciešams.

«Igauņi šīs politiskās spēles ar nacionalitātēm ir ļoti veiksmīgi izbeiguši, bet varbūt kādam šeit, Latvijā, tas ir izdevīgi,» nosaka Stepaņenko.

Tikmēr neatbildēts paliek jautājums – vai vēlētāji atļaus, ka ar viņiem spēlē šīs «politiskās spēlītes»?


Pievienot komentāru

  1. alda teica:

    domaju ka visa pasreizeja valdibas pozicija esosie neko nedara tautas laba bet gan savu briseles un amerikas intreses tapec viniem butu jaaizliedz kndidet 13 saemas velesanas un ar likumu

  2. Psihs teica:

    Ko nu dirš,igaunijā nekas netiek pasniegts krievu valodā.jā ir radiostacijas krievu valodā bet tas ir privāts pasākums un lojāls valstij nevis kā pie mums naida kurināšanai pie tam tur mācības valsts skolās notiek valsts valodā.

  3. iveta teica:

    nepiedalos šajās peripetijās,bet patiešām šajā teritorijā ir pārlieku daudz iedzīvotāju,kuriem tā arī neiedeva pilsonību,bet ,kuriem kapiņos jau 2 paaudzes šajā Zemitē.
    Atbildēt1
    Ivete Kalniņašodien 11:19
    un tur nav kaut kas kārtībā,jo tie ir mūsu zemes iedzīvotāji,kuri te ir dzimuši,auguši un maksā nodokļus,arī izcili labi runā latviešu valodā…ko nevar teikt par lielu skaitu latvju jauniešiem,kuriem naciķu gājienu dēļ nav kaimiņzemes valodas zināšanu un tie nu ir kļuvuši par šīs situācijas ķīlniekiem,ja nevēlās aizbraukt uz uk un kur vēl nē,tad Rīgā daudz darbavietās ir nepieciešama arī krievu valoda,jo nebūs noslēpums,ka mūsu Latvija robežojās ar Krieviju…un tā būs Laiku Laikos,lai kā tas varētu nepatikt,jo mediji jau ir radījuši sajūtu,ka asv ir tepat,bet Krievija citā kontinentā.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->