Irānas galvaspilsētā Teherānā ielās izgājuši lieli cilvēku pūļi, un norit pēdējos gados plašākie protesti pret islāmistisko valsts iekārtu, raksta britu raidorganizācija BBC.
8.janvāra vakarā Teherānā un valsts otrā lielākajā pilsētā Mašadā noritēja plašas miermīlīgas demonstrācijas, kuras neizklīdināja drošības spēki, tomēr drīz pēc tam tika ziņots par interneta atslēgumiem visā Irānas teritorijā. Demonstrāciju videoierakstos redzams, ka protestu dalībnieki aicina gāzt valsts līderi Alī Hāmenejī, un izsaka vēlēšanos, lai varu pārņemtu trimdā esošais Reza Pahlavi, kura tēvs bija pēdējais Irānas šahs pirms 1979.gada revolūcijas.
Cilvēktiesību grupas ziņojušas, ka 8.janvāra protesti iezīmē divpadsmito nepārtrauktu protestu dienu. Protesti norisinās vairāk nekā 100 pilsētās visās valsts provincēs. ASV cilvēktiesību grupa HRANA informējusi, ka nogalināti vismaz 34 protestētāji, to vidū pieci bērni, un astoņi drošības spēku pārstāvji, un arestētas 2270 personas. Norvēģijas novērotāji IHR savukārt ziņo par 45 mirušajiem, to vidū astoņiem bērniem. BBC Persijas redakcijai izdevies apstiprināt 22 personu nāvi, un Irānas varas iestādes informējušas par sešu drošības dienestu darbinieku bojāeju.
Šie ir lielākie protesti Irānā kopš 2009.gada, kad pēc strīdīgajām prezidenta vēlēšanām ielās izgāja miljoniem irāņu. Toreiz tika nogalināti desmitiem opozīcijas atbalstītāju, un pec protestu apspiešanas vairāki tūkstoši cilvēku tika aizturēti.
Ne BBC, ne citām starptautiskajām ziņu aģentūrām nav ļauts veikt reportāžas no Irānas, tāpēc
nākas paļauties uz sociālajiem tīkliem, lai uzzinātu, kas notiek valstī, un pārbaudītu informāciju.
8.janvāra protesti izcēlās neilgi pēc tam, kad Pahlavi, kura tēvu 1979.gadā gāza islāma revolūcijas laikā, aicināja irāņus apvienoties, iziet ielās un izkliegt savas prasības. Pahlavi pašlaik dzīvo ASV. Viņš ierakstā platformā “X” nodēvēja protestētājus par drosmīgiem sabiedrotajiem, un pateicās ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump) par režīma saukšanu pie atbildības, un aicināja Eiropas līderus rīkoties tāpat. Pahlavi arī aicināja turpināt protestus 9.janvāra vakarā pēc pulksten 20.00 pēc vietējā laika.
Irānas valsts mediji mazinājuši protestu nozīmi, un dažos gadījumos nolieguši, ka protesti vispār notikuši, publiskojot video ar tukšām ielām. Tikmēr interneta uzraugs “NetBlocks” ziņojis, ka Irānā visā teritorijā atslēgts internets. Uzraugs brīdināja, ka tas seko mēģinājumiem paplašināt cenzūras mērus, kas attiecas uz valstī notiekošajiem protestiem, un apdraud sabiedrības tiesības uz saziņu kritiskos brīžos.
Tramps 8.janvārī atkārtojis solījumus veikt militāru iejaukšanos, ja Irānas varas iestādes nogalinās protestētājus. Savukārt ASV finanšu ministrs Skots Besents (Scott Bessent) norādīja, ka Irānas ekonomika irst pa vīlēm, un uzsvēra, ka Tramps nevēlas, lai tiktu nodarīts pāri protestētājiem, un šis esot saspringts brīdis.
Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns aicinājis drošības dienestus neizmantot spēku pret mierīgajiem protestētājiem,
bet Hāmenejī, kurš ir Irānas augstākā amatpersona, 3.janvārī sacīja, ka varas iestādēm ar protestētājiem ir jāveido dialogs, tomēr nekārtību rīkotāji ir “jānoliek pie vietas.”
Protesti aizsākās 28.decembrī, kad veikalu īpašnieki izgāja Teherānas ielās, lai izrādītu neapmierinātību ar Irānas valūtas riāla kārtējo straujo vērtības krišanos attiecībā pret ASV dolāru. Pērn riāla vērtība nokritās rekordzemu, un inflācija sasniegusi 40%. Sankcijas pret Irānas kodolprogrammu vājinājušas ekonomiku, kuru jau padarījusi nestabilu korupcija un valdības kļūmīgās darbības. Drīz pēc tam protestiem pievienojās augstskolu studenti.
BBC saņemtās ziņās kāda Teherānas iedzīvotāja sacījusi, ka protestu rada izmisums, un dzīve Irānā kļuvusi neciešama – aizbraukt nav iespējams, un sasniegt mērķus mājās arī nevar. Kāda cita sieviete sacīja, ka protestē, jo garīdzniecība ir nozagusi viņas sapņus.
Irānas rietumu pilsētas Ilamas iedzīvotāja norādīja, ka pazīst daudzus jauniešus, kas nāk no režīmam pietuvinātām ģimenēm, un piedalās protestos. Kāda viņas draudzene ar trīs māsām pievienojušās protestam, tēvam nezinot. Viņš esot labi zināma persona izlūkošanas dienestā.
Protesti Irānā kļuva biežāki 2022.gadā, kad apcietinājumā līdz nāvei tika piekauta jauna kurdu minoritātes sieviete, kuru par nepareizu hidžāba valkāšanu aizturēja morāles policija. Toreiz vairāku mēnešu laikā tika nogalināti vairāk nekā 550 cilvēki, un apmēram 20 000 tika apcietināti.
Lasiet arī: Lielbritānija, Francija un Vācija virzās uz sankciju atjaunošanu Irānai