Irānas augstais līderis Ali Hāmenejī brīdinājis, ka jebkādi uzbrukumi viņa valstij varētu izraisīt reģionāla mēroga konfliktu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Hāmeneji sacījis, ka amerikāņiem jāzina – ja tie uzsāks karu, karadarbība šoreiz izvērtīsies visā reģionā.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) norādījis, ka Irāna ir nopietnu pārrunu procesā, un viņš cerot, ka tas novedīs pie pieņemama rezultāta, savukārt Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči CNN sacīja, ka ir pārliecināts – ir iespējams panākt vienošanos par Teherānas kodolprogrammu. Tramps draudējis ar militāru iejaukšanos, ja Irāna neapturēs savu kodolprogrammu un neizbeigs vardarbīgu protestu apspiešanu.
Aragči paziņoja, ka Irāna diemžēl ir zaudējusi uzticību ASV kā uzticamām sarunu partnerēm, bet saziņa, kā starpniekus izmantojot draudzīgās valstis Tuvajos Austrumos, nesusi rezultātu diskusijās ar amerikāņiem. Irānas drošības amatpersona Ali Larijani iepriekš informēja, ka panākts progress sarunu vadlīniju izstrādē.
ASV tikmēr turpina palielināt militāro klātbūtni reģionā, un nosūtījusi kara kuģi iznīcinātāju pārvietošanai, “USS Abraham Lincoln”, un ASV armija informējusi par tās darbībām Arābijas jūrā.
Tika uzskatīts, ka Irāna 1.februārī uzsāks divu dienu mācības Hormuzas šaurumā, kas ir viens no būtiskākajiem kuģniecības ceļiem pasaulē. Tomēr 1.februārī “Reuters,” atsaucoties uz kādu irāņu amatpersonu, ziņoja, ka Irānas Islāma revolucionārās gvardes (IRGC) flote nav ieplānojusi mācības.
Caur Hormuzas šaurumu tiek pārvietota apmēram piektdaļa no pasaulē izmantotās naftas.
Šaurākajā punktā Irānu no Omānas atdala apmēram 33 kilometrus plata ūdens josla, un Irāna jau iepriekš draudējusi apturēt satiksmi šaurumā, ja tiks apdraudēta.
ASV brīdinājušas Irānu izvairīties no “neprofesionālas rīcības,” uz ko Arangči atbildēja, ka ASV armija tagad cenšoties norādīt, kā irāņu bruņotajiem spēkiem jāveic mācības savos ūdeņos.
31.janvārī divās Irānas pilsētās nogranda sprādzieni, kuros bojā gājuši pieci, bet ievainoti vismaz 14 cilvēki. Varas iestādes abos gadījumos paziņojušas, ka sprādzienus izraisījusi gāzes noplūde.
Tramps janvāra nogalē sacīja, ka Irāna var darīt divas lietas, lai izvairītos no ASV militārās iejaukšanās. Pirmkārt, esot jāatsakās no kodolprogrammas, un otrkārt – jābeidz protestētāju slepkavības.
ASV cilvēktiesību organizācija HRANA informējusi, ka kopš protestu sākuma decembra beigās izdevies apstiprināt vairāk nekā 6300 cilvēku bojāeju, un vēl 17 000 nāves gadījumi tiek izmeklēti. Tikmēr Norvēģijas IHR brīdinājusi, ka mirušo skaits var pārsniegt 25 000. Protestu dalībnieki BBC norādījuši, ka brutālā protestu apspiešana ir kas tāds, kas nekad nav pieredzēts. Tikmēr Hāmenējī 1.februārī izteicies, ka protestētāji uzbrūk policijai, IRGC un dažādām iestādēm, tostarp bankām un mošejām, un notikušais esot apvērsuma mēģinājumu apspiešana.
Lasiet arī: ASV iespējamais trieciens pa Irānu: septiņi notikumi attīstības varianti