Izraēlas valdības ministrs Gadi Eisenkots trešdien, 29.maijā, kritizēja premjerministra Benjamina Netanjahu koalīciju par tās rīcībām Gazas karā, apsūdzot to “nožēlojamā neveiksmē” drošības un ekonomikas jomā, un aicināja līdz gada beigām rīkot vēlēšanas, izraisot Netanjahu partijas “Likud” pārmetumus, saasinoties politiskajām domstarpībām, ziņo “Reuters”.
Uzstājoties konferencē, bijušais militārais vadītājs, kura jaunākais dēls decembrī tika nogalināts kaujās Gazā, sacīja, ka Netanjahu, tā vietā, lai godīgi atspoguļotu Gazas kara sarežģītību,
ar saukļiem par “pilnīgu uzvaru” pār “Hamās” maldina pilsoņus.
“Ikviens, kurš apgalvo, ka mēs likvidēsim vairākus bataljonus Rafahā un tad atgriezīsim ķīlniekus, sēj viltus ilūzijas,” viņš sacīja, “lai stabilizētu situāciju [Gazā], būs vajadzīgi trīs līdz pieci gadi, un pēc tam vēl vairāki gadi, lai izveidotu “Hamās” alternatīvu.”
Viņš sacīja, ka Netanjahu nav izpildījis savus galvenos 2022.gada kampaņas solījumus, tostarp apturēt Irānas kodolprogrammu, oficiāli nodibināt diplomātiskās attiecības ar Saūda Arābiju un stiprināt ekonomiku.
Izraēla uzsāka ofensīvu Gazā, solot iznīcināt “Hamās”, taču eksperti ir apšaubījuši, vai tas vispār ir iespējams.
Paziņojumā “Telegram” Netanjahu partija norādīja, ka Eisenkots un Izraēlas kara kabineta ministrs Benijs Gancs, Netanjahu galvenais sāncensis, meklē attaisnojumus, lai pamestu koalīciju kara kulminācijas brīdī.
“Tā vietā, lai tiektos pēc uzvaras, viņi nodarbojas ar sīkumainu politiku,” norādīts paziņojumā.
Trešdienas viedokļu apmaiņa bija jaunākais strīds Izraēlas valdošajā koalīcijā, radot jautājumus par to, cik ilgi Izraēlas kara laika valdība varētu izdzīvot, Netanjahu saskaroties ar pretrunīgām koalīcijas locekļu prasībām un atrodoties starptautiskās kritikas epicentrā jautājumos par Izraēlas kara rīcību.
Maija sākumā Gancs piedraudēja līdz 8.jūnijam izstāties no Netanjahu ārkārtas koalīcijas, ja netiks iesniegti skaidri Gazas pēckara plāni.
Gancs ar savu dalību ir palielinājis atbalstu valdībai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tomēr, ja viņš aizies, Netanjahu joprojām saglabās parlamentāro vairākumu ar ultranacionālistu partijām, kas jau pirms kara Gazā uzturēja saspīlētas attiecības ar ASV un ir aicinājusi anektēt Gazu.
Karš sākās pēc tam, kad “Hamās” 7.oktobrī uzbruka Izraēlas dienvidu kopienām, aicinot izbeigt Izraēlas okupāciju, nogalinot aptuveni 1 200 cilvēku un sagūstot vairāk nekā 250 ķīlniekus. Izraēlas uzbrukumā Gazai ir nogalināti vairāk nekā 36 000 palestīniešu.
Lasiet arī: ES Šarls Mišels atbalsta Palestīnas valsts atzīšanu
