Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus SEPLP likumā, kuru mērķis ir nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju attīstību, ieviešot jaunu finansēšanas modeli.
Minēto tiesību aktu Kultūras ministrija (KM) ir iesniegusi saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā pirms izskatīšanas Ministru kabinetā (MK).
SEPLP skatījumā jaunais finansēšanas modelis nodrošinās neatkarīgu, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu vajadzībām atbilstošu un vidējā termiņā prognozējamu finansējumu, kā arī ļautu izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu atbilstoši SEPLP izstrādātajām koncepcijām.
Attīstības plāns veidots, pamatojoties uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 27.jūnija sēdes konceptuālo lēmumu par to, ka sabiedriskā medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug.
Komisija nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāk par 0,12% no IKP piecu gadu periodā.
“Padome vasarā ir aktīvi strādājusi, lai sagatavotu plānu, kas atbilstoši komisijā lemtajam un sabiedrisko mediju pārvaldības likumā teiktajam paredz pakāpeniski tuvināt Latvijas sabiedrisko mediju finansējumu Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16% no IKP. Ir paveikts viss nepieciešamais, lai politiķi pēc iespējas ātrāk beidzot pieņemtu sabiedrisko mediju attīstībai vitāli nepieciešamos lēmumus par finansēšanas modeļa maiņu un vienota medija izveidošanu 2025.gada janvārī,” uzsver SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Padome ieskatā ka sabiedrisko mediju attīstības plāns un grozījumi SEPLP likumā ir jāskata kontekstā ar vidēja termiņa valsts budžeta likumu 2024. – 2026.gadam, kad paredzēts realizēt sabiedrisko mediju reformu.
“Sabiedriskie mediji ir daļa no mūsu valsts drošības. Līdz šim tie nav tikuši pienācīgi novērtēti, regulāri liekot domāt drīzāk par esošā stāvokļa noturēšanu, nevis oriģinālā satura spēcināšanu. Tāpat nav bijuši pietiekami ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas būtiski vājina mūsu sabiedriskos medijus un liek iepalikt attīstībā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm,” norāda Siksnis.
SEPLP priekšsēdētājs skaidro, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem tiks balstīts uz trīs gadu attīstības plānu, ir pozitīvi vērtējama,
jo tas ļaus medijiem plānot darbu un investīcijas vidējā termiņā.
“Līdz šim tas nebija iespējams, jo par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija jācīnās katru gadu, turklāt tie ir bijuši nepietiekami. Mēs ļoti ceram, ka attīstības plāns tiks atbalstīts un mēs varēsim spēcināt sabiedriskos medijus kā būtisku mūsu drošības pīlāru,” atzīst Siksnis.
Attīstības plāns paredz stiprināt sabiedriskos medijus, trīs gadu periodā īstenojot vairākus uzdevumus, kas veicinās mediju darbinieku kapacitāti un satura attīstību, nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru un tehnoloģijas.
Saskaņā ar plānu sabiedrisko mediju budžets 2024.gadā sasniegtu 55 193 601 euro jeb 0,12% no attiecīgā gada prognozētā IKP,
2025.gadā 63 235 564 euro jeb 0,13% no attiecīgā gada prognozētā IKP, bet 2026.gadā 72 037 370 euro jeb 0,14% no attiecīgā gada prognozētā IKP.
Jaunais finansēšanas modelis, ko paredzēts nostiprināt grozot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, nosaka, ka katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.
Sabiedrisko mediju gadskārtējais budžets tiktu norādīts SEPLPL Pārejas noteikumos un noteikts trīs gadu periodam, paredzot, ka katrā no perioda gadiem tas nebūtu mazāks kā iepriekšējā gada budžets.
Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katra finansēšanas perioda beigās (katru gadu) tiks izvērtēta mediju finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta medija vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana.
Trīs gadu vērtējumā SEPLP secinās, vai medijs sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, Padomei jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas darbības dēļ.
Latvijas sabiedrisko mediju finansējums līdz šim ir bijis ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropā un divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju.
Pēdējos piecus gadus tas sasniedzis tikai ap 0,1% no IKP. Finansējums ir par gandrīz 6 miljoniem euro mazāks nekā Igaunijā un pat par 16 miljoniem euro mazāks nekā Lietuvā (2022.gada dati).
Lasiet arī: FM: Vājš ārējais pieprasījums samazina Latvijas preču eksportu
