JV tikusies ar Levitu; būtisks progress koalīcijas izveidē nav, taču sarunas turpināsies

Valsts prezidents Egils Levits lūdzis Jaunās vienotības (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu turpināt detalizētas koalīcijas sarunas ar iespējamajiem koalīcijas partneriem.

Jau iepriekš ziņots, ka JV sarunas īsteno ar Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un Progresīvajiem.

Atbildot uz jautājumiem pirmdien, 17.oktobrī, pēc tikšanās ar Kariņu, Levits atkārtoti norādīja, ka valdību iespējams izveidot gan trīs partijām ar 54 balsīm, gan arī četrām partijām ar 64 balsīm.

Valdības veidošanas sarunas līdz šim jau ir notikušas intensīvi, un tā arī tās turpināsies, pauda Levits. Viņaprāt, novembra sākumā varētu iezīmēties skaidras nākamās koalīcijas un tās politikas programmas aprises.

Vaicāts par AS aicinājumu koalīcijas sarunas risināt trīs partijām bez “Progresīvajiem”, Levits norādīja, ka

Kariņš turpinās sarunas ar visām četrām partijām, jo primāri ir jāatrod kopsaucēji par nākamai valdībai paveicamo.

Taujāts par nostāju pret AS un NA atbalstu trīs partiju koalīcijai, Valsts prezidents atbildēja – ja tiktu veidota koalīciju ar 54 balsīm, tad partijām jābūt ļoti stingrai pārliecībai, ka tām ir kopīga programma. 54 balsis ir minimums, ar ko varētu iet uz priekšu, pauda Levits, reizē uzsverot, ka tādā gadījumā JV, AS un NA ir jāvienojas par «kopīgajiem elementiem», lai varētu izveidot valdību.

«Nav tagad jāskrien katram, nav jāķer kaut kādi amati,» sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka pilnībā noraida koalīcijas veidošanas pieeju, kas koncentrētos uz amatu sadali. Sākotnēji jāpanāk vienošanās, ko grib panākt nākamā koalīcijā, jo tad var saprast, kuras frakcijas var vienoties par nākamo valdību.

Pēc tam jāseko valdības struktūras jautājumiem un tikai pašās beigās seko personālijas amatiem, sacīja Levits.

«Tā ka tie, kas cer uz ministru amatiem, – lai paciešas,» norādīja valsts augstākā amatpersona.

Levits norādīja, ka Kariņš ir ziņojis, ka ir notikušas sarunas ar visiem iespējamiem partneriem un tiek mēģināts noskaidrot kopsaucēju starp šīm partijām. Līdz šim nav vēl izkristalizējies, kas varētu būtu pamatā nākamajai koalīcijai, tāpēc viņš lūdzis JV politiķi turpināt koalīcijas veidošanas sarunas, tās detalizējot jomu pa jomai.

Ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents norādīja, ka viņš šonedēļ plāno turpināt tikšanos ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai atrastu kopsaucējus un izveidotu bāzi nākamajai valdībai. Tāpat Kariņa ieskatā sarunu gaitā ir jānostiprina potenciālo partneru savstarpējā izpratne trīs, viņaprāt, galvenajās jomās, lai nākotnē nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi.

Pirmā svarīgā joma, ko minēja premjers, ir izglītība un zinātne. Visām potenciālajām koalīcijas partijām ir jābūt izpratnei, ka kvalitāte šajā jomā ir izaugsmes pamats. Tāpat valstij esot jāiegulda finanses, lai veicinātu zinātnes izrāvienu.

Kā otro būtisko jomu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā Kariņš minēja tautsaimniecības un tiesiskuma apvienojumu. Lai investētu Latvijas tautsaimniecībā, gan vietējiem, gan ārzemju investoriem ir jābūt drošiem, ka biznesa vide ir brīva no korupcijas, pauda Ministru prezidents.

Visbeidzot, kā sacīja Kariņš, nākamajā valdībā ir jābūt pilnīgai izpratnei par nacionālo drošību – ne tikai par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidošanu, bet arī veidu, kā tas tiek izveidots.

Tam jānotiek saprātīgi, nevis populisma aizsegā kavējot tā izveidi, norādīja premjerministrs.

Paredzēts, ka arī nākampirmdien, 24.oktobrī, Kariņš atkal ziņos Levitam par paveikto. Nākamās koalīcijas partijām jābūt pietiekoši lielam vai stabilam elementam, uz ko balstīties. Jāizveido valdību, kas «nevis kaut kā eksistē, bet, kas arī varētu virzīt Latvijas attīstību uz priekšu,» sacīja Levits.

Tikmēr JV turpinās tikties ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – šodien, 18.oktobrī ar AS un NA, savukārt trešdien, 19.oktobrī ar Progresīvajiem.

Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Šobrīd Progresīvo liktenis joprojām ir neskaidrs.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas