Lemjot par algu celšanas ierobežošanu publiskajā sektorā, politiķiem ir jābūt solidāriem, šādu pozīciju aģentūrai LETA pauda “Jaunās vienotības” (JV) un Zaļo zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība.
“Varu teikt personīgi – ja tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz kopējiem valsts pārvaldes atalgojuma griestiem, tad politiķi, manuprāt, nevarēs būt šajā situācijā izņēmums,” aģentūrai LETA teica “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, piebilstot, ka šajā jautājumā arī JV Saeimas frakcijā ir līdzīga izpratne.
Viņš uzsvēra, ka, pieņemot šādus lēmumus, politiķiem ir jābūt solidāriem.
“Par politisko amatpersonu algu palielināšanu šajā budžeta situācijā nevar būt ne runas, un tās būs jāiesaldē,” sociālajos tīklos solījusi arī premjere Evika Siliņa (JV).
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka būtu tikai adekvāti solidarizēties ar pārējo sabiedrisko sektoru, un uzsvēra, ka politiķiem būtu pienākums ievērot tādus pašus principus.
Valdība ir atbalstījusi 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.
Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu. Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu nepieciešamajam regulējumam iekļaušanai 2025.gada valsts budžeta likumā vai budžeta likumprojektu paketē.
Lasiet arī: Algu izaugsme publiskajā pārvaldē jāpiebremzē, sākot ar pašiem politiķiem, tā Siliņa