Kallasa neuzskata, ka var kļūt par nākamo NATO vadītāju

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) neuzskata, ka viņu varētu izvēlēties par nākamo NATO vadītāju, jo viņa pārstāv alianses austrumu flangu, vēsta Igaunijas medijs ERR News.

Kallasas vārds ir minēts līdzās citiem potenciālajiem kandidātiem, piemēram, Lielbritānijas aizsardzības ministram Benam Vollesam (Ben Wallace), kas varētu stāties pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga (Jens Stoltenberg) vietā, kad pēc dažiem mēnešiem beigsies viņa pilnvaru termiņš.

Raidorganizācija BBC Kallasai uzdevusi jautājumu, vai viņa būtu gatava uzņemties šo darbu, uz ko Igaunijas premjerministre atbildēja, ka ir maz ticams, ka viņai šo amatu varētu piedāvāt. Viņa sacīja: “Es teiktu, ka tas ir maz ticams. Ir daudz iemeslu, un viens no tiem ir, ka esmu ļoti skaļi izteikusies par šiem jautājumiem [Krievija, Ukraina un aizsardzības finansējums] un es nāku no austrumu flanga, un

lai gan esam NATO jau 20 gadus, es domāju, ka joprojām ir valstis, kas tiek uzskatītas par… Piemērotākām.”

Kallasa piebilda, ka par NATO ģenerālsekretāra amatu domātu tad, ja viņai to piedāvātu, un nav jēgas par to lauzīt galvu pirms laika.

NATO austrumu flangu veido Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, un tās visas pievienojās aliansei pēc 1999.gada (Baltijas valstis – 2004.gadā). Pērn NATO noteikto finansējumu aizsardzībai (2% no IKP) sasniedza tikai septiņas no 30 valstīm – Grieķija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Lielbritānija un ASV.

Runājot ar britu mediju, Kallasa arī pieminēja Krievijas teroristisko taktiku Ukrainā un lidrobotu uzbrukumus Maskavai: “Tas, kas notiek Kijivā, ir Maskavas teroristiskā taktika, ko viņi izmanto visu laiku, lai terorizētu Ukrainas iedzīvotājus un atņemtu viņiem drošības sajūtu. Un tie ir kara noziegumi, cilviliedzīvotāju apdraudēšana ir kara noziegums.” Premjerministre norādīja, ka Ukrainas armijai pietiek darāmā, un uzbrukumus Maskavā varētu būt uzvedis arī Kremlis.

Kallasa sacīja, ka NATO kolektīvā aizsardzība darbojas un uztur dalībvalstu drošību: “Es domāju, ka tad, ja mēs nebūtu daļa no NATO, mēs šobrīd piedzīvotu ļoti drūmus laikus.”

Lasiet arī: NATO izvietos miera uzturēšanas papildspēkus Kosovā

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas