Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu pašvaldību sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kurā kara gadījumā cita starpā pašvaldības aicinātas palīdzēt ielu plāksnīšu aizkrāsošanā, barikāžu veidošanā un iedzīvotāju apbedīšanā.
Šis dokuments ir vadlīniju pirmā versija Latvijas pašvaldību darbībai militāra apdraudējuma gadījumā, kuru izstrādē tikusi ņemta vērā Ukrainas pašvaldību pieredze Krievijas uzbrukuma laikā un Aizsardzības ministrijas, NBS un citu institūciju un organizāciju līdzšinējās sadarbības pieredze. Vadlīnijās esot atspoguļoti plānošanas pieņēmumi un atsevišķu mācību atzinumi, tās tikšot regulāri pārskatītas un atjaunotas, balstoties uz pašvaldību ieteikumiem un kārtējo krīzes vadības mācību secinājumiem, un normatīvo aktu grozījumiem.
Vadlīnijās uzsvērts, ka viena no pašvaldību funkcijām ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
Vadlīniju mērķis ir informēt pašvaldību un sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisiju vadītājus par sadarbību ar NBS un sniegt ieteikumus rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā.
NBS domā, ka vadlīnijās iekļautā informācija veidos vienotu izpratni pašvaldību un aizsardzības resora vadošajām amatpersonām, kā sagatavoties iespējamam militāram apdraudējumam savlaicīgi, plānojot nepieciešamos resursus un izstrādājot rīcības algoritmus.
Rokasgrāmatas sadaļā “Pašvaldību kritiskās funkcijas un pasākumi” norādīta nepieciešamība uz savlaicīgu iedzīvotāju izglītošanu par nepieciešamo rīcību dažādos apdraudējumos, iespējamo evakuācijas norisi un pašvaldības sniegto atbalstu tajā.
Eksperti iesaka ņemt vērā, ka kvalitatīvai informācijas sagatavošanai krīzes laikā var nepietikt laika, tāpēc komunikācijas plānus jāgatavo un jāaktualizē pastāvīgi. Informāciju var iedzīvotājiem izplatīt informāciju sociālajos tīklos, taču informāciju var paziņot arī pa skaļruņiem un citiem pašvaldībā pieejamajiem risinājumiem, pašvaldības darbiniekiem apsekojot mājokļus. Tāpat rokasgrāmatā ieteikts apzināt neformālos viedokļu līderus, piemēram, mācītājus, sabiedrībā cienītas personas, kas nepieciešamības gadījumā var informēt un skaidrot aktuālos jautājumus, nepieciešamo rīcību utt.
Attiecībā uz pašvaldības svarīgās infrastruktūras aizsardzību rokasgrāmatā rekomendēts nodrošināt fiziskās drošības pasākumus, proti, gatavību aizsargāt infrastruktūras objektus no nesankcionētas piekļuves, sabotāžas vai vandālisma. Tāpat ieteikts sagādāt rezerves ģeneratorus, sakaru sistēmas, datu rezerves kopijas, kā arī veikt ieguldījumus infrastruktūras modernizēšanas pasākumos, lai mazinātu iespējamo draudu ietekmi uz kritisko infrastruktūru un uzlabotu tās drošību un noturību.
Latvijā vēl arvien tikai top nacionālais regulējums patvertņu jautājumā, taču rokasgrāmatā rekomendēts pašvaldībām apzināt patvertnes un šim nolūkam pielāgojamas būves. Tāpat nepieciešama iedzīvotāju informēšana par medicīnas punktiem un vietām, kur var saņemt pret masu iznīcināšanas ieročiem domāto aizsardzību, piemēram, gāzmaskas. Eksperti arī iesaka uzturēt spēju patvēruma vietās nodrošināt pārtiku, ūdeni un minimālo medicīnisko palīdzību.
Pašvaldībām tiek ieteikts gādāt līgumus ar komersantiem evakuācijas pakalpojumu nodrošināšanai.
Tāpat savlaicīgi vajagot īstenot sabiedrības informēšanu par evakuācijas nepieciešamību, evakuācijas maršrutiem, pulcēšanās vietām un drošības instrukcijām. Speciālisti rekomendē pašvaldībām izveidot mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, lai koordinētu iedzīvotāju evakuācijas procesu. Savukārt pašvaldībām, kas atrodas Austrumu pierobežā, iedzīvotāju evakuācijas plāni jāizstrādā lielākam cilvēku skaitam.
NBS militāra konflikta gadījumā sagaida no pašvaldībām palīdzību veidot barikādes, īstenot ceļu bloķēšanu, lai kavētu ienaidnieka pārvietošanos un kontrolētu teritoriju. Tam būtu jānotiek sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tāpat noderīga varot būt ielu zīmju maiņa un aizkrāsošana, lai maldinātu pretinieku.
Pašvaldībām rekomendēts iesaistīties kultūras mantojuma aizsardzībā ar fiziskām un simboliskām barjerām, lai pretotos kultūras asimilācijai un saglabātu savu identitāti. “Kontaktu uzturēšana un aktualizēšana ar sadraudzības pilsētām atbalsta sniegšanai. Sarakstu izveidošana un uzturēšana ar vietējo uzņēmumu pieejamajiem resursiem, kas varētu tikt izmantoti krīzes laikā. Pastāvīga sadarbība ar vietējām kopienām, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajiem aktīvistiem, to iniciatīvu atbalsts, sekmējot līdzatbildības un lokālpatriotisma kultūru,” ieteicamos pasākumus uzskaita NBS.
Sadaļā par pašvaldību kritiskajiem pakalpojumiem pašvaldībām rekomendēts vairāk padomāt par ūdenssaimniecības pakalpojumu un ūdenssaimniecības infrastruktūras drošību un siltumapgādes pakalpojumu drošību. Piemēram, pašvaldībām tiek ieteikta preventīvā uzturēšana, lai samazinātu bojājumu risku un nodrošinātu stabilu darbību kara laikā, nepieciešams apsekot apkures infrastruktūras, tostarp apkures katlus, krāsnis un sadales tīklus, un regulāri veikt to profilaktisko apkopi.
Rokasgrāmatā izklāstīti arī ieteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, veselības aprūpi, sociāliem pakalpojumiem, pirmās nepieciešamības rūpniecības preču izsniegšanu iedzīvotājiem.
NBS ieteikumos pievēršas arī mirušo civiliedzīvotāju apbedīšanas jautājumam, “jo atkarībā no apstākļiem var rasties nepieciešamība veikt masveida apbedīšanu”. NBS rekomendē apzināt iespējamās vietas un tehniku, lai veiktu apbedīšanu lielākos apmēros. Apbedīšanas vietas jāizvieto tālu no ūdens avotiem un apdzīvotām vietām, lai līdz minimumam samazinātu inficēšanās risku un ievērotu sanitāros standartus sabiedrības veselībai.
Ja iespējams, jācenšas pienācīgi identificēt mirušās personas un dokumentēt viņu identitāti. Informācija par mirušajiem jādara pieejama atbildīgajām iestādēm, kā arī ģimenēm, kas meklē pazudušus tuviniekus. Tāpat jāveic precīza uzskaite par apbedīšanas darbībām, tostarp par kapa vietu atrašanās vietu un apbedīto personu skaitu.
Otrdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadību, lai pārrunātu minēto rokasgrāmatu.
Jau pēdējos pāris gadus LPS ir aktīvi rosinājusi visas iesaistītās puses cieši sadarboties un mērķtiecīgi strādāt pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, kas nepieciešama iedzīvotājiem. Visām pusēm skaidri jāzina, kā praktiski rīkoties krīzes un militārā apdraudējuma situācijā, kam vērtīgs pamats noteikti ir ne vien informatīvi materiāli, bet arī praktiskas mācības, norādījis LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
LPS novērtējot, ka Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi rokasgrāmatu pašvaldībām, tomēr sadarbība un darbs šajā virzienā ir jāturpina, tāpēc LPS arī turpmāk paudīs viedokli un līdzdarbosies, lai pašvaldības būtu gatavas nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību militārā apdraudējuma gadījumā.
Nākamnedēļ, 19.jūnijā, notiks tiešsaistes vebinārs, kurā aizsardzības nozares pārstāvji ar jauno rokasgrāmatu iepazīstinās pašvaldību vadītājus.