ASV augstākā līmeņa militārpersonas uzskata, ka Ukrainas karā varētu būt krituši ap 100 000 karavīru katrā no iesaistītajām pusēm, ziņo BBC.
ASV Apvienotā štāba komandieris, ģenerālis Marks Millijs (Mark Milley) norādīja, ka karadarbībā nogalināti apmēram 40 000 civiliedzīvotāju. Šie skaitļi ir līdz šim augstākie, ko piedāvājušas Rietumvalstu amatpersonas. Millijs gan piezīmēja, ka Kijiva varētu būt gatava atsākt sarunas ar Maskavu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šobrīd ir atteicies no prasības, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkāptos no varas pirms sarunu atsākšanās, un pēdējās dienās Ukrainas puse ir izrādījusi vēlmi veidot diskusiju ar Maskavu. Tomēr, runājot Ņujorkā, ģenerālis Millijs piebilda, ka sekmīgam sarunu iznākumam abām pusēm jānonāk pie secinājuma, ka uzvara šajā karā nav sasniedzama ar militāriem līdzekļiem, un ir jāizmēģina citi risinājumi.
Augstu stāvošais ģenerālis (viens no ASV prezidenta nozīmīgākajiem militārajiem padomniekiem), norādīja, ka bojā gājušo skaitam vajadzētu signalizēt kā Maskavai, tā Kijivai, ka ziemas mēnešos jāveic sarunas – tad karadarbība varētu kļūt lēnāka zemās gaisa temperatūras dēļ. «Mēs skatāmies uz vairāk nekā 100 000 kritušu un ievainotu krievu karavīru, un droši vien līdzīgs skaitlis ir Ukrainas pusē,» teica Millijs. Gan Krievija, gan Ukraina neizpauž precīzu kritušo skaitu.
Jaunākā informācija no Maskavas par kritušo skaitu bija septembrī (un tā bija pirmā šāda veida informācija kopš marta), un tika vēstīts, ka krituši 5 937 karavīri. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza ziņojumus par ievērojami augstāku mirušo skaitu. «Ir radīts neizmērojamas ciešanas,» sacīja ģenerālis Millijs. Viņš piezīmēja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī bēgļu gaitās devušies starp 15 un 30 miljoniem civiliedzīvotāju.
ANO Eiropā (ieskaitot Krieviju) reģistrējusi 7,8 miljonus Ukrainas bēgļu. Skaitlis neiekļauj tos cilvēkus, kas bijuši spiesti pamest savas mājas, bet joprojām atrodas Ukrainas teritorijā.
9.novembrī Maskava ziņoja, ka sāk armijas izvešanu no Hersonas, kas ir vienīgā Krievijas pārņemtā lielā pilsēta. Lai gan Millijs norāda, ka sākotnējās pazīmes liecina par armijas atkāpšanos, viņa novērojumi liecina, ka Krievija pilsētā izvietojusi 20–30 tūkstošus karavīru, līdz ar to pilnīga atkāpšanās varētu aizņemt vairākas nedēļas: «Viņi ir publiski paziņojuši, ka izved armiju no pilsētas. Domāju, ka tas tiek darīts, lai saglabātu spēkus frontes līnijām dienvidos no Dņepras, bet tas vēl ir atklāts jautājums.»
Lasiet arī: Ziņas no Ukrainas | Šoigu dod pavēli pamest Hersonu
