Esmu pārliecināts, ka uz 14.Saeimas pilnvaru laiku Latvijā var izveidot stabilu valdību, bet neesmu pārliecināts, ka visi to grib, intervijā LTV Rīta panorāmā sacīja Jaunās vienotības (JV) politiķis, premjers Krišjānis Kariņš, kurš uzņēmies iniciatīvu veidot arī nākamo valdību.
Pašlaik rit koalīcijas veidošanas sarunas, kurās aktuālākais jautājums ir, vai JV, Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) sadarbosies ar partiju Progresīvie. JV sarunās vairāk aizstāv plašākas koalīcijas veidošanu, savukārt NA un AS ir visai noraidoša attieksme pret Progresīvajiem, piesaucot ideoloģiskas pretrunas.
Pēc Kariņa vārdiem, pašlaik ir agrīnā valdības veidošanas stadija, kad «uz galda» tiek likti iecerētie darbi un redzējums, kā tos paveikt.
Kariņš uzsvēra, ka viņam ir svarīgi, lai tiek izveidota spēcīga valdība. Viņaprāt, šim mērķim valdības koalīcijā vajag iesaistīt visus valstiski domājošos spēkus.
No līdzšinējām sarunām Kariņš secinājis, ka AS ir nedaudz pielaidīgāka pozīcija pret sadarbību ar Progresīvajiem un ir plānota abu politisko spēku tikšanās, savukārt NA pozīcija pašlaik ir ultimatīvāka. Tā nav labākā sadarbības forma koalīcijā, uzsvēra politiķis.
Lasiet arī: Levits: Lemberga virzīšana uz premjera amatu būtu milzīgs risks Latvijas drošībai
Kariņš pauda aizdomas, ka daļēji noraidošā attieksme pret Progresīvajiem varētu būt skaidrojama arī ar nevēlēšanos dalīties ar ministru krēsliem, savukārt ideoloģiskās atšķirības esot pārvaramas. Premjers uzsvēra, ka ideoloģiskas atšķirības ir arī starp JV un NA. Katrā koalīcijā ir jautājumi, par kuriem ir skaidrs, ka vienoties nebūs iespējams, attiecīgi jau koalīcijas izveides sākumā «vienojamies, par ko nevarēsim vienoties», situācijas risinājumu raksturoja Kariņš.
Savukārt nākamās Saeimas opozīciju Kariņš raksturoja kā tādu, kas grib skatīties pagātnē, raudzīties uz Krieviju un Austrumiem.
Trešdien, 5.oktobrī, turpināsies partiju sarunas par jaunās koalīcijas izveidi 14.Saeimā.
14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza Jaunā vienotība, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, Apvienotais saraksts – 15, Nacionālā apvienība – 13, Stabilitātei! – 11, Progresīvie – desmit un Latvija pirmajā vietā, kura ieguvusi deviņus mandātus.
