Jo ilgāk Krievija karos, jo ciešāk tas saliedēs NATO un Ukraina kļūs par Alianses dalībvalsti, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jaunizveidotās NATO-Ukrainas Padomes atklāšanas sēdes laikā.
Iepriekš jau vēstīts,, ka otrdien, 11.jūlijā samita laikā tika pieņemti būtiski lēmumi par Alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību Aliansē.
NATO samitā Viļņā pirmo reizi kā dalībvalsts piedalījās Somija, savukārt samita priekšvakarā tika panākta politiskā vienošanās par Zviedrijas drīzu uzņemšanu NATO aliansē.
Savukārt samita otrajā dienā, trešdien, 12.jūlijā notika NATO-Ukrainas Padomes atklāšanas sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalību.
In democracies decisions are not made like gun shots – we’re in for a marathon and make decisions with a long-term perspective. Since the beginning of Russia's onslaught on Ukraine we've constantly increased our support to 🇺🇦.
We will succeed. #Ukraine will join the NATO family. pic.twitter.com/r7e8lbwiCy— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) July 12, 2023
Sanāksmes laikā NATO dalībvalstu līderi pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
“Ukrainas nākotne ir NATO,” uzsvēra NATO līderi.
Līdztekus, samita otrajā dienā NATO līderi tikās arī ar līdzīgi domājošiem partneriem no Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas un Jaunzēlandes. Alianses un partnervalstu līderi bija vienisprātis, ka Eiropas un Āzijas reģionu drošība ir saistīta. Izaicinājumus rada Ķīnas politika un Ķīnas un Krievijas stratēģiskā partnerība.
Arī Kariņs pauda, ka “līdzīgi domājošās valstis vieno kopīgas vērtības”.
“Krievija grauj noteikumos balstītu starptautisko kārtību, bet Ķīna izaicina starptautisko kārtību. Sabiedrotajiem un partneriem ir jāstrādā kopā, lai stiprinātu drošību un atbalstītu Ukrainu,” sprieda Ministru prezidents.
Kopā ar pārējo Baltijas valstu vadītājiem Kariņš arī tikās ar Japānas premjerministru Fumio Kišidu (Fumio Kishida).
BNN jau vēstīja, ka Zelenskis NATO samita sēdes laikā pieprasījis drošības garantijas, kamēr Kijiva nav pievienojusies aliansei.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien, 11.jūlijā paziņoja, ka G7 grupas valstis – ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija – gatavojot ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai.
UKRAINAI SNIEDZAMĀS DROŠĪBAS GARANTIJAS IR VIENS NO TRIM SVARĪGĀKAJIEM NATO SAMITA JAUTĀJUMIEM LĪDZ AR IEROČU PIEGĀDĒM UKRAINAI UN TĀS IESPĒJAMO UZŅEMŠANU ALIANSĒ.
Zelenskis uzsvēra, ka vēlas, lai pret Ukrainu izturētos tāpat kā pret visām pārējām valstīm, kas ir jau NATO locekles, un pauda cerību, ka Kijiva tiks uzaicināta iestātos NATO, “kad drošības pasākumi to ļaus”.
Lasiet arī: Zelenskis pieprasa drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nav pievienojusies NATO
