Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas paredz precizēt operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas nodošanas kārtību citām institūcijām.
Grozījumi tapuši pēc sprieduma tā dēvētajā “Karteļu lietā”. Tajā, vērtējot operatīvās darbības laikā sarunu noklausīšanās rezultātā iegūtās informācijas nodošanu Konkurences padomei iespējamā konkurences tiesību pārkāpuma izvērtēšanai, tika secināts, ka Operatīvās darbības likums šādas informācijas nodošanu konkurences pārkāpumu konstatēšanai neparedz.
Piedāvātos grozījumus sagatavoja Iekšlietu ministrija (IeM), un otrdien tos uzklausīja Saeimas Juridiskā komisija.
IeM rosina grozīt Operatīvās darbības likumu, paredzot, ka operatīvās darbības pasākumu (arī sevišķajā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu) gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai, ciktāl attiecīgā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzību, un tās saturs un apjoms nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.
Vienlaikus ministrija rosina precizēt arī uzraudzības kārtību šādas informācijas nodošanai.
Ja sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūtā informācija par personu tiek nodota citai institūcija, tad operatīvās lietas materiāliem būtu jāpievieno ziņas par institūciju, kurai informācija nodota, nodošanas pamatojumu, kā arī informācijas nodošanas datumu un apjomu.
IeM norāda, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem šādās situācijās ir, vai personai ir nodrošināta iespēja paust attieksmi jeb aizstāvēt savas tiesības saistībā ar attiecīgās informācijas iegūšanu un nodošanu citam sākotnēji neparedzētam mērķim.Tādēļ, lai persona varētu efektīvi aizsargāt savas tiesības, tai būtu jānodrošina iespēja iepazīties ar nodoto informāciju un paust savu viedokli par tās iegūšanu un izmantošanu, kā arī par tās ietekmi uz personas pamattiesībām.
Tādējādi nododamā informācija cita sākotnēji neparedzēta mērķa vajadzībām nevar automātiski visos gadījumos būt uzskatāma par ierobežotu informāciju vai valsts noslēpumu, atzīmē IeM. Vienlaikus, pastāvot ierobežotas informācijas vai slepenības statusa noteikšanas individuālai nepieciešamībai attiecīgai informācijai, šāda informācija procesā būtu vērtējama, ievērojot informācijas aizsardzības pasākumus.
Līdz ar to paredzēts precizēt likumu, nosakot, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Deputāti komisijas sēdē atbalstīja IeM piedāvātos grozījumus, attiecīgi virzot tos skatīšanai Saeimā kā komisijas likumprojektu.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.
AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.
AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot “plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama”. Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.
AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.
Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.
AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.
LETA jau vēstīja, ka KP 2021. gadā ar KNAB savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.
Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests. Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.
Apvienotā lieta tika ierosināta pēc “Skonto būves”, “Latvijas energoceltnieka”, “Rere būves” un tās mātesuzņēmuma AS “Rere grupa”, “Arčers” un tā mātesuzņēmuma AS “UGN”, “LNK Industries” un tā mātesuzņēmuma SIA “LNK (Latvijas novitātes komplekss)”, “Abora” un tās mātesuzņēmuma SIA “Tehnocentrs”, “Re&Re”, kā arī “Merks” un tā mātesuzņēmuma “Merko Ehitus” iesniegumiem.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.
KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi – “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī “RBSSKALS būvvadība”.
Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.
Lasiet arī: Karteli redz visi, bet pierādīt vairs nevar? Augstākās tiesas spriedums satricina praksi