ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien, 19.jūnijā, ticies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, un sarunās panākts progress vairākos konkrētos jautājumos, paziņoja Sji.
Blinkens svētdien ieradās divu dienu vizītē Ķīnā, lai mazinātu spriedzi abu valstu attiecībās. Viņš pirmdien tikās arī ar Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ārlietu nodaļas vadītāju Vanu Ji, bet svētdien – ar Ķīnas ārlietu ministru Cjiņu Ganu.
Sji sarunas ar Blinkenu raksturoja kā ļoti labas
un sacīja, ka “abas puses arī panākušas progresu un vienojušās par dažiem konkrētiem jautājumiem”. Ķīnas līderis pauda cerību, ka Blinkena vizīte varētu palīdzēs “stabilizēt Ķīnas un ASV attiecības”.
Savukārt Vans pēc tikšanās ar Blinkenu norādīja, ka viņa vizīte notiek abu valstu attiecībām kritiskā laikā, un aicināja ASV pārtraukt izplatīt “Ķīnas draudu teoriju”, vēstīja Ķīnas mediji.
Blinkena tikšanās ar Ķīnas ārlietu ministru svētdien ilga septiņarpus stundas – daudz ilgāk nekā plānots. Abas puses pēcāk paziņoja, ka sarunas bijušas atklātas un konstruktīvas, un
Blinkens uzaicināja Ķīnas kolēģi vizītē uz Vašingtonu.
Savā pirmajā vizītē Ķīnā ASV valsts sekretāra amatā Blinkens pievērsās vairākiem strīdīgiem jautājumiem, bet arī jomām, kurās Pekina un Vašingtona varētu sadarboties, paziņoja ASV Valsts departaments.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien vizītē Ķīnā paziņojis, ka Pekina apsolījusi nesūtīt ieročus Krievijai izmantošanai karā Ukrainā. Vienlaikus Blinkens pauda bažas par privāto Ķīnas uzņēmumu rīcību.
“Mēs un citas valstis esam saņēmušas garantijas no Ķīnas, ka tā nesniedz un nesniegs letālu palīdzību Krievijai izmantošanai Ukrainā,” žurnālistiem sacīja Blinkens.
“Mēs neesam redzējuši nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Tomēr mums ir bažas par Ķīnas uzņēmumiem, kas varētu piegādāt tehnoloģijas, ko Krievija varētu izmantot savā agresijā Ukrainā,” paziņoja Blinkens. “Mēs esam lūguši Ķīnas valdību būt ļoti modrai šajā jautājumā,” viņš piebilda. Blinkens sacīja, ka Ķīna ir piedāvājusi garantijas attiecībā uz Krieviju “pēdējās nedēļās”, nevis tikai viņa vizītes laikā.
Attiecības starp divām pasaules lielākajām ekonomikām pēdējos gados saasinājās Taivānas, tirdzniecības, cilvēktiesību un daudzu citu jautājumu dēļ. ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins novembrī tikās Bali un vienojās mēģināt novērst nekontrolējamu spriedzes pieaugumu.
Abi līderi arī vienojās par Blinkena braucienu uz Pekinu. Taču Blinkens pēkšņi atcēla februāra sākumā plānoto vizīti pēc tam, kad Savienotās Valstis paziņoja, ka ir atklājušas un vēlāk notriekušas Ķīnas spiegošanas balonu, kas lidoja virs ASV kontinentālās daļas. Pēdējā laikā abas puses atkal centušās mazināt spriedzi, tai skaitā pagājušajā mēnesī Vīnē notika abu valstu augsta ranga amatpersonu tikšanās aiz slēgtām durvīm.
Baidens ir centies sekmēt sadarbību ar Ķīnu atsevišķās jomās, piemēram, klimata pārmaiņu jomā, tomēr abām valstīm joprojām ir izteikti atšķirīgi viedokļi daudzos jautājumos. Baltais nams pagājušajā nedēļā apsūdzēja Ķīnu, ka tā gadiem ilgi Kubā vadījusi izlūkošanas vienību un 2019.gadā to modernizējusi, cenšoties pastiprināt savu klātbūtni Kubā.
Lasiet arī: Riepu ražotājs Pirelli bloķē Ķīnas ietekmi