Viedokļa raksts.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis raidījumā “Preses klubs” norādīja, ka valsts pārvaldē valda bailes kļūdīties, tāpēc inovācijas un drosmīgi lēmumi tiek kavēti. Viņaprāt, jārada vide, kur kļūda netiek sodīta, bet uztverta kā mācību iespēja.
“Tie, kas dara, tie noteikti vienmēr kļūdīsies, tie, kas nedara, nekļūdīsies” uzsver Vilnis Ķirsis. Runājot par pašvaldības darba pieredzi, bijušais Rīgas mērs, tagadējais vicemērs saka: “Man ir divu tipu ierēdņi – vieni, kas dara, ir gatavi darīt un viņi kļūdās, un tad man ir bijuši kolēģi, kas viņus grib uzreiz atlaist, “piekārt pie zvana”, un tā tālāk, un tad ir otri ierēdņi, kas [uz] to visu skatās, redz un saka – labāk es palikšu maliņā un neko nedarīšu.” Vilnis Ķirsis norāda, ka tāpēc jāļauj arī valsts pārvaldē ierēdnim kļūdīties.
“Ja mēs pret to izturēsimies, ka vajag to ierēdni tūlīt pakārt vai cietumā ielikt, mēs nekur neaizstūrēsim,” tā Rīgas vicemērs.
Taču Latvijā problēma nav bailes kļūdīties – problēma ir tā, ka kļūdas vienkārši netiek atzītas un par tām neviens neatbild.
Politiķi un augsta līmeņa ierēdņi kļūdās ar miljoniem – Rail Baltica, e-veselība, “Rīgas satiksmes” iepirkumi, digitālās vēlēšanas – un pēc tam izklīst pa ēnām kā “kolektīvās atbildības” eksperti, kur nevienam nav vārda un uzvārda.
Sods par kļūdu Latvijā nav karjeras beigas. Sods ir jauns amats vai konsultanta vieta kādā padomē.
Ķirša teiktais izklausās labi valstī, kur par kļūdām seko konsekvence. Bet Latvijā “soda kultūra” ir mīts – šeit drīzāk valda “aizmirstības kultūra”, kur projekti izgāžas, bet politiskie karjeristi kāpj augstāk, jo “viens pats jau neko neizdarīja”.
Pirms prasīt drosmi kļūdīties, vajadzētu ieviest drosmi atbildēt par to, ko esi izdarījis.
Lasiet arī: Viedoklis | Neremontējam, tikai ceram – Latvija var palikt bez elektrovilcieniem