Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma grozījumus Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Tāpat uz diviem gadiem tiek ierobežoti elektroenerģijas sadales tarifu kāpuma maksimālie apmēri.
Galīgajā lasījumā pieņemtā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma mērķis ir “mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā”.
atbalstam varētu kvalificēties ap 40–50% mājsaimniecību Latvijā.
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā. Tas paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti – elektroenerģija, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija -, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai.
Atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija.
Turpmāk mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju.
Iepriekš Tautsaimniecības komisijas sēdē izskanēja iebildumi, ka valstij nebūtu jāapmaksā pašvaldību pamatfunkcijas – sociālā atbalsta – sniegšana. Tomēr deputātu vairākums atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu: likumā noteikt, ka pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums piemērot atbalstu šai mājsaimniecībai maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai.
Tāpat šis priekšlikums paredz, ka valsts kompensē energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tādu kopējo atbalsta apmēru, kādu attiecīgajā periodā energoapgādes komersanti un pašvaldības piemērojušas mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
LPS norāda, ka atbilstoši pašvaldības principam un Pašvaldību likumam, deleģējot jauna uzdevuma vai funkcijas veikšanu pašvaldībām, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, valstij ir jānodrošina pašvaldībai finansējuma avoti, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei. Līdz ar to likumā tiek paredzēta kompensācija pašvaldībām par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, nosakot, ka valsts kompensē pašvaldībām administratīvās izmaksas par katra iesnieguma, ar ko tiek pieprasīts sniegt likumā noteikto atbalstu, izskatīšanu.
Komisijas deputāti atbalstīja Jāņa Vitenberga (NA) priekšlikumu, ka izdevumos, kurus ņem vērā, nosakot vai mājsaimniecība kvalificējas atbalstam, tiek ietverti mājsaimniecības kopējie izdevumi par mājokli. Tostarp – izdevumi par mājokļa īri, apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem un kredītu mājokļa pirkumam, būvniecībai vai remontam. Taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
***
Tāpat Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, uz diviem gadiem ierobežojot elektroenerģijas sadales tarifu kāpuma maksimālos apmērus.
Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim visām mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un mājsaimniecībām ar trīs fāžu pieslēgumu – ar strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri – noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus.
Vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nedrīkstēs pārsniegt divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – 2,50 eiro mēnesī, bet vienas fāzes un 25 ampēru pieslēgumam – trīs eiro mēnesī. Savukārt trīs fāžu pieslēgumiem palielinājumi varēs būt lielāki: 16 ampēru pieslēgumam – četri eiro mēnesī, 20 ampēru – 4,50 eiro mēnesī, bet 25 ampēru – seši eiro mēnesī.
Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji iepriekš komisijā atzīmēja, ka patlaban vairāk nekā 28 000 lietotāju ir pārskatījuši un pielāgojuši pieslēguma jaudas atbilstoši savām vajadzībām.
Kā norāda likumprojektu autori, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu
tarifu izmaiņas šā gada vasarā izgaismoja virkni regulējuma nepilnību.
Straujās tarifu izmaiņas radīja uzticības mazināšanos gan pakalpojuma sniedzējam, gan valsts pārvaldei kā sabiedrības interešu aizstāvei.
Tāpat deputāti rosināja noteikt pienākumu sistēmas operatoriem savā desmit gadu sistēmas attīstības plānā ietvert plašāku informāciju par attiecīgo nozari, lietotāju nākotnes vajadzībām un sistēmas pakalpojumu tarifu prognozes.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifu aprēķināšanas metodikā būs arī jānosaka maksimālais tarifu vērtību novirzes līmenis. Grozījumi palielinās informācijas pieejamību patērētājiem un attieksies gan uz elektroenerģijas, gan dabasgāzes sistēmas pakalpojumiem.
Lasiet arī: Melnis starp pirmajiem uzdevumiem amatā izvirzījis elektroenerģijas sadales tarifu samazināšanu