Konkurences padome kritizē Augstākās tiesas spriedumu būvnieku karteļa lietā

Augstākās tiesas spriedums būvnieku karteļa lietā nepamatoti ierobežo tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un iespējas atklāt smagākos konkurences pārkāpumus, pauž Konkurences padome (KP).

Padomē norāda, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums būvniecības karteļa lietā ir aktualizējis būtiskus jautājumus par tiesībsargājošo iestāžu sadarbību, tiesiski iegūtu pierādījumu nodošanu karteļvienošanos atklāšanai un konkurences tiesību efektīvu piemērošanu.

KP atzīmē, ka, respektējot Senāta nolēmumu, Senāts spriedumā nav vērtējis aizliegtās karteļa vienošanās esību pēc būtības un nav analizējis, ka bez kriminālprocesā tiesiski iegūtajiem sarunu ierakstiem šāda ilgstoša, slepena un mutiski īstenota pārkāpuma pierādīšana nav iespējama. Spriedumā nav apšaubīts, ka šie pierādījumi ir iegūti tiesiski un ir ticami, tomēr tiesas sniegtais vērtējums aprobežojas ar formālu pierādījumu nodošanas procesa izvērtējumu, faktiski atstājot bez novērtējuma būtiskāko – pārkāpuma atklāšanas un pierādīšanas reālās iespējas.

Vienlaikus KP norāda, ka Senāts ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par KP 2021. gada 30. jūlija lēmumu par aizliegtu vienošanos būvniecības nozarē un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

KP skaidro, ka spriedumā Senāts pievērsies procesuālam aspektam, proti, tiesiskā regulējuma skaidrojumam pierādījumu pieļaujamības kontekstā. Senāts secinājis, ka konkurences tiesību pārkāpuma, karteļa vienošanās, pierādīšanai nav pieļaujama informācija, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis KP no tā izmeklētajā krimināllietā esošajiem pierādījumiem, kas iegūti operatīvās darbības pasākumu rezultātā.

Tāpat Senāts norādījis, ka karteļu atklāšana neietilpst Operatīvās darbības likumā noteiktajos uzdevumos un mērķos, līdz ar to spriedumā secināts, ka kartelī iesaistītajām personām nav un nevar būt pamata paredzēt, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtā informācija var tikt nodota un izmantota administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos. Tādēļ Administratīvajai apgabaltiesai būs jāvērtē, vai KP lēmuma tiesiskumu pamato citi lietā esošie pierādījumi.

KP uzsver, ka atbilstoši Konkurences likumam KP ir tiesīga ierosināt un veikt izpēti, balstoties arī uz citas institūcijas sniegtu informāciju.

Konkrētajā gadījumā KP rīcībā nonāca KNAB sniegtā informācija un kriminālprocesā iegūtie materiāli, tostarp operatīvās darbības ceļā noklausītās sarunas, kas materiālu nodošanas brīdī bija zaudējušas klasificētās informācijas statusu. Pirms šo materiālu izmantošanas KP pārliecinājās par to tiesiskumu – to, ka operatīvās darbības pasākumi veikti ar Augstākās tiesas tiesneša sankciju, kā arī tika gūts apliecinājums, ka materiāli ir autentiski. Lietā tika veikta ekspertīze, kurā konstatēts, ka sarunu ieraksti nav montēti vai falsificēti un atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Šie apstākļi spriedumā netiek apšaubīti, bet vienlaikus tiesa šos faktus pēc būtības nav arī vērtējusi, piebilst KP.

KP norāda, ka spriedumā nav vērtēts KNAB kā kriminālprocesa virzītāja viedoklis, kas ir ietverts arī lietas materiālos, proti, ka kriminālprocesā iegūto materiālu aizsardzība nav pašmērķis. Kriminālprocesa virzītājam ir likumā nostiprinātas tiesības atklāt iegūtos pierādījumus citai iestādei tajā brīdī, kad tas netraucē veiktajai izmeklēšanai un tiek atzīts par pamatotu un nepieciešamu. Tā kā KNAB operatīvās darbības ceļā noklausītajās sarunās saskatīja pazīmes smagākajam konkurences tiesību pārkāpumam, pretkorupcijas iestāde atbilstoši Kriminālprocesa likumam un kompetencei informāciju pārsūtīja KP.

Tāpat KP atzīmē, ka spriedumā nav veikts samērīguma izvērtējums plašākā kontekstā, atbildot uz jautājumu, vai tiesībaizsardzības iestāžu noklausītu sarunu nodošana KP karteļa vienošanos atklāšanai ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīga ar personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, netiek līdzsvarotas dažu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar visas sabiedrības interesēm novērst ilgstošu – vairāk nekā piecus gadus ilgu – sistemātisku un liela apmēra aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos.

KP arī min, ka atklātā būvniecības karteļa gadījumā ietekme uz publiskajiem iepirkumiem sasniedza vairāk nekā 600 miljonus eiro, radot būtisku kaitējumu gan valsts budžetam, gan Eiropas Savienības līdzfinansējuma izlietojumam, gan godīgai konkurencei.

Tāpat KP ieskatā ir svarīgi saprātīgi sabalansēt atsevišķu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar sabiedrības kopējo interesi novērst ilgstošus un liela apmēra konkurences tiesību pārkāpumus, uz ko norādīts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā, kas pieminēts arī Senāta spriedumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka krimināllietā esošu starp uzņēmumu pārstāvjiem noklausītu sarunu, kas liecina par karteļvienošanos īstenošanu, nodošana konkurences iestādei, lai administratīvajā procesā izmeklētu un atklātu šo konkurences tiesību pārkāpumu, nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā garantētās privātpersonu tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Spriedumā nav vērtēta iestāžu savstarpējā sadarbība un tās rezultātā sasniegtais galvenais mērķis – būtiska konkurences tiesību pārkāpuma atklāšana un novēršana. KP norāda, ka tieši tiesībsargājošo iestāžu ciešas sadarbības rezultātā tika konstatēta un apturēta ilgstoša karteļa vienošanās, kas citādi, ņemot vērā tās slepeno raksturu, praktiski nebūtu atklājama, norāda padomē.

KP ieskatā spriedumā paustais vēstījums rada risku, ka gadījumos, kad tiesībsargājošā iestāde, pildot likumā noteiktos pienākumus, konstatē cita būtiska pārkāpuma pazīmes – šajā gadījumā karteļa vienošanos, kas nodara būtisku kaitējumu visai sabiedrībai, nevarēs tikt nodota KP tikai tādēļ, ka Operatīvās darbības likumā nav tiešas un detalizētas norādes par šādas informācijas nodošanu. KP ieskatā šāda pieeja ignorē gan sabiedrības intereses novērst un atklāt šāda veida un apmēra smagus pārkāpumus, gan iestāžu sadarbības principu.

KP vērš uzmanību, ka spriedumā paustās atziņas par tiesiskā regulējuma kvalitātes trūkumu,

kas ierobežo tiesībaizsardzības iestāžu operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas nodošanu KP izmantošanai administratīvajā procesā, rada būtiskus izaicinājumus efektīvai slēptu karteļa vienošanos atklāšanai. KP nav tiesību pašai veikt operatīvās darbības, tostarp noklausīties sarunas, savukārt Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības ir vērstas uz pierādījumu par jau notikušu rakstisku saziņu, kā arī paskaidrojumu iegūšanu no lietas dalībniekiem par to slēgtajām aizliegtajām vienošanām.

Vienlaikus KP norāda, ka Senāts ir atzinis – karteļa vienošanās tiek veiktas slepeni un ar tām saistītā dokumentācija tiek samazināta līdz minimumam. Līdz ar to tiesībaizsardzības iestāžu veiktās operatīvās darbības nereti ir vienīgais veids, kā līdztekus amatpersonu pieļautām koruptīvām darbībām publiskos iepirkumos atklāt karteļa vienošanās, jo īpaši, ja karteļa dalībnieki šādu vienošanos panākuši un uztur mutiski, neatstājot citus nozīmīgus pierādījumus.

KP priekšsēdētāja Ieva Šmite norāda, ka KP nepiekrīt spriedumā sniegtajai argumentācijai un uzskata, ka Senāta vērtējums šajā lietā ir bijis šaurs un formāls, aprobežojoties tikai ar vienu no kopējā vērtējamā jautājuma aspektiem – pierādījumu nodošanas formālo atbilstību, neanalizējot jautājumu kontekstā ar samērīgumu, sabiedrības interešu aizsardzību un šāda veida tiesībsargājošo iestāžu sadarbības izpētes rezultātu.

Viņa min, ka, respektējot Senāta nolēmumu, KP izmantos visus tiesiskos līdzekļus, lai panāktu taisnīgu, sabiedrības interesēm atbilstošu rezultātu un nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret slēpti organizētiem smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kādas ir karteļa vienošanās.

Jau ziņots, ka AT ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama. Tas acīmredzami radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts.

AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.

LETA jau vēstīja, ka KP 2021. gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta tika ierosināta pēc “Skonto būves”, “Latvijas energoceltnieka”, “Rere būves” un tās mātesuzņēmuma AS “Rere grupa”, “Arčers” un tā mātesuzņēmuma AS “UGN”, “LNK Industries” un tā mātesuzņēmuma SIA “LNK (Latvijas novitātes komplekss)”, “Abora” un tās mātesuzņēmuma SIA “Tehnocentrs”, “Re&Re”, kā arī “Merks” un tā mātesuzņēmuma “Merko Ehitus” iesniegumiem.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi – “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī “RBSSKALS būvvadība”.

Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.